| October 23rd, 2009 - 11:59 pm |
---|
man istabā nāk kukarača. tas ir tāds blozgas paveids. blozga tā ir tāda skudra. skudras ir dzīva radība. dzīvai radībai ir ausis. ja tai nav ausu, tad tās ir nosalušas, jo ārā ir auksti. ārā ir auksti, jo kungs ar kaleidoskopu ir iebraucis zupā un domā, ka mēs nezinām, ka tas tik tāds triks. triki labi padodas veikalniekiem, kas, nepakustinot ne mazo pirkstu, liek pasaulei ap sevi griezties un liek mums domāt, ka viņi ir tālu prom, lai gan viņi šai pat brīdī šūdina kažokus, aizdara oderi un gatavi ar pirmo gaismu sperties savos stiklotajos skatlogos un rādīt modes. a, kas, modes tas ir čoina. var pagriezties tā un šitā. pa vidu kaut kam noteikti jāiespīdas, lai pieķertu aci. pēc tam jau viss kā parasti, ieej veicī, pacilā, pavērtē, liec tašā un šauj uz tartu, baku vai jeršalaimu, ja zirdziņš nepaklausīgāks gadījies un sprauslā pie nosacījuma ar zivīm
|