astrīdai i koker-filcu, meža vidū asfaltēts, cepure virs kokiem ceļas sašauta ar lāzeriem krīt lejā astrīda no asarām ceļ māju logu vietā stiklu pārnāk kritušie no kara astrīda tiem prasa nu kā ta karā labi gāja? vai ta brūte arī kāda? kritušie ar drūmu seju skatās grīdā kā nu ne ķēniņš pusi zemes deva kamēr malām kotletes kad bij pienākusi kārta zemes pleķis - debesis |