Viena lapa - Post a comment

svarīgi nošķirt to, ko gribu es, no tā, ko, manuprāt, grib citi, piemēram, kad kopīgi jāskatās uz nosacītu vienību zīmējumu man bieži ir tā, ka saku sev, ai tie citi jau nemaz negrib skatīties un tādēļ es paliku skābs, lai gan patiesībā ir tā, ka skatīties negribu es, bet laikam uzskatu atkāpšanos par nepieklājīgu, bet vēlāk, cenšoties kompensēt savu pārāk jūtīgo pieklājības apziņu, sastrādāju tādus niķus kas jau iziet ārpus pieklājības nepieklājības un vienkārši paņem uz krūti kā atļaušanās pārāk daudz