|
Te sākas. Kas ar klausuli rokā staigā pa istabu lieliem logiem un gariem galdautiem mēs viņam piezvanām un stāstām, ka galds ir klāts, ka krelles ir šeit un ka viss telefona vads ir ap manu pirkstu nopirku papriku šodien tirgū gāju pa ielu un celofāna sievietes no lielajiem vaintorgiem pāri paviljoniem mani sveicina es saku redīsu valodā ir nonācis kāds akāciju zēns kuram ir piemirsies mājas durvju kods viņš klepo un grib gulēt tev azotē tieši tagad es viņam piezvanu un saku, ka manas iekšas ir atteikušās pārstrādāt aklo sklerozi ir viņam arī vienreiz piemeties saistaudu birums ja jau viņš man nevar atbildēt uz telefonu un es viņam saku taā parkā pie baložiem sēžot tu atsēdēsi savu pakaļasti un visi tavi karjeras gadi būs uz šaha dēlīša un tad varēsi iet lasīt pudeles nevis krāmēt dēļus un es viņam saku saskaiti labāk pats savas anālās iedvesmas lai tajās visiem būtu labas iesnas un ko tad mēs te vispār runājam ja neviens nevienā neklausās es būšu tas arbitrs kas liks savu roku uz likuma sasmejieties visi kopā salašņas un pīcku zēni jums ir tā iespēja šodien izklīst pa mājām un tinaties ellē ratā ar savām balsīm ja jūs nevarat novērtēt manus plivinošos epitetus tad ieskaujieties kaut vai sazīmētajā iesmu valstībā es gribētu jūsu komentāru nokomentēt gar šaursliežu dzelzceļu šorīt viens stacijas perons gāja es viņam iebikstīju sānos un viņš no manas iesmu pagatavošanas bija sev dzīvu cilvēku paciņā attaisījis un es viņam saku ka nebijis tevis te rītparītdien es tev būtu vienu mušu atnesis no visas tavas sklerozes nekas nebija palicis ja teici savus atvadu vārdus ar pēdējā vilciena iekšējām telpām un es viņam arī iebikstīju sānos un sapratu ka nebija viņš nekāds cilvēkēdājs bet gan visparastākais pogcaurums ko nebija nemaz tik viegli atrast ja visi strautiņi uz tevi skatās un es viņam arī ierosinājuma veidā apvaicājos bet tas tikai atgaiņājas un saka nē un nē jā bēt vai jūs bijāt pietiekami lielā iztrūkumā lai par to spriestu no saviem dēkainajiem apartamentiem kad man vien jau bija pa parku sērmuliņu dzenājot sanācis raudiens par visiem tiem sērdieņiem kas izbeidz savas dzīves nesapratuši dīkstāves cenu kad labi iekārtotā saimniecība ir vienīgais radugabals kas tev varētu palīdzēt arī neēdušam palikt pie dzīvības un nesaskarties ar fizioloģiju kas to vien tik gaida lai noniecinātu dvēseles atstāto augmentējumu bet es taču viņam saku ka pa visām ziedu saknēm bija viņš savos izrakumos somnambulu kaut kādu saracis un uz konču papīriņiem viņš man esemesku atsūta lai es viņam nojaucot torni pie durvīm es viņam arī pasaku kā večiņa pasaka saviem čiepstētājiem lai tie visi kā viens tomāta rindā stājas ja vispār grib kaut ko vēl izšķilt savādāk plāni klāsies visām šķiltavu pildspalvām un citiem lupatu lēveriem. pārtraukums translācijā. nē, nu jā viņš jau viss no vienas vietas ar tiem dēstiem nosēts kad viņam ieelpojas par to ārzemju komandējumu es viņam jau uz fizionomijas varu saskatīt visas tās pēdas kas gājuša spāri torņkalna kapiem es viņam saku cilvēk mīļais nu nevar taču noslēpt visu pārdaugavas sastrādāto čupiņu paliekas ar vienas vienīgas tērcītes palīdzību un ja vēl jūs esat no mizansēnas inscinēti tad es jums pateikšu sveika vasara bet mani viņš vispār nepasveicināja izcili pretīgs tipiņš skraida ar galvu kedās saceltu un nevar vien apmierināties ja tam nav viss ampluā vienās driskās es viņam arī saku nāc pasēdi pie mana galdiņa bet viņš tikai ņētak ņētak nu tad arī lai iet uz savu bistro kafejnīcu un lūr tur u muļķenēm vai babļikiem kas man par visu to ir redzētā varā nosēdies kā tāds mielasts pēc piedirstas gultas. |
|
Uzbekija ir skaista valsts bet bez tās var arī iztikt un es varu iztikt bez tās īpaši labi šajos gadskaitļos ja man piedāvā berzēt acis es tev visam nepieskaros bet tikai dāsni aprobežojos ar vienu vienīgu tēzi sev par labu un kaunu ir gan arī viens labāks iemesls tieši šajos apbalvojumos un vienas dienas saistaudi bija viņam ļāvuši izsmelt dzīves kailos iegrāmatotājus un saslaucīties par papīra tarbām ar dzīves laikapstākļos iedzīvināto saistaudu birumu ja tam visam bija kaut kāds sakars ar meistara brīnumaino daiļavu uz apaļumu Klondaikas iegrāmatojumu bāzes es biju viņa dzīves ciklos kaut kāds brošūras savervelējis uz treknā leikoplākstera un tagad tikai kliboju cauri visam diedelnieku ciemam ar pašiem svešākajiem priekšplānā un deviņos vakarā pat ierodas centīgais ansis ar sevi piedzimis vienā kreklā un delnā turot dzīves spodrības mērītājus ar gaismas birumiem visos kaktos tas izskatās pēc rotkaļu joka ar vienas mizanscēnas likvīdajiem aktīviem es tam nevaru iespurgt pautā. |
|
No paša oderes neatdarināmais skotu puika ar svētā Jāzepa mariju antuaneti zem rokas ar Klaipēdas snovošanas kluba organizētās manifestācijas iezīmēm sejā viņi izkāpa uz putuplasta skrejceļa un pacēla labo delmu.
Jau izsenis viņu taisnā zarna bija viņus vervelēt vervelējusi apkārt pa pasauli lai tajā iestiprinātu kādu pūkainu tīrradni bet nu bija pienācis tas laiks izlikt savas sadzijušās auras iekonservētā anambāļa rīklē kā pēdīgās dzīslas aiz košajiem aizkariem noplīvojot garām kontroles gaitenim.
No visām pusēm saradās mazbērnu armijas un taisīja sliežu dzelzceļus lai tajos iesprostotie saprastu savas nianses arī bez visa binoklī ietvertā sižeta. Tikai retais bija sapakojis savu sodrēju klonus un gaidīja Tērvetes purvā ar stopu antonovku ja tam bija kāds sakars ar Turaidas rozē slēpto akronīmiju bet visdrīzāk ka nebija.
Jau no gaiteņa sienām varēja dzirdēt klepojam gaiteņa saimnieku ar biezo stiklu laistāmajiem gandarījumiem viņš lēkāja pāri iekurtajām rozīnēm un speciāli tēlniecībā pasūtītā siltā džempera arodos sasummēja kādus tur nu bija sanesuši apmetumus. ja jūs rakstāt par partizānu plikdibenēm tad zināt ka tikai no skaistā vien nepaģērēsi bet ja zināt kā izlocīt savas svētās pakaļas tad zināt ko laika ritumā biji būs un saberzi viss. |
|
Anālais joks viņu nepanāca un nesasēja skudrupūžņa violetajos atrunu arumos ja tas vēl nebija saķīķerējis piecus precību amuletus aiz vienas garšaugu pāksts bija atnācis pat tāds kā skudru tērētājs un iedzinis miskastes ērā dzeramo sodu pa kuru tecēja laukā putnubiedēkļu laivas.
Jau no paša rīta bija tāds kā skaudības apgredzenotais austrumu iestiprinātais bet vispār ne par ko neatbildīgais liekais svars no mizanscēnas nokritis un ar blīkšķi putraimos iekritis aplipis viss diedelnieku asaru un tagad skaudīgi veras televizorā bet nespēj iegaumēt ciparisko atskaites kulmināciju kad no vienas turpraides iznāk divas atpakaļgaitas un beigās vēl pa zobiem ar amuleta brokātiem.
Ja jau cikls tagad tikai sācies tad ievelciet viņam acīs kodaļu un lai aizvērtā diendusa viena tiek galā ar pēcgaršas blusām vai arī ja jūsu vimpelis ir dimpeli iesmēlis tad izlejiet uz brokāta sarkano koku es jums iešūšu skapī perturbances lokomotīvi un tad varēsiet jāt uz govi ja vien spēsiet pacelt savas aknu pēcpuses.
Ja sitīsies visi logi ārā no tām jūsu pēcpusēm tad arī skaidri sarakstīsiet visas pēdējās filmas ar izklaidus klātu galdu pa pirkstiem dabūs un tad stutēs sev zuti biksēs iegaumēs adresi un atnāks ar plīts kruķi iztaisnot redīsus uz jūsu deguna ir iestarpinājums ar krējuma recepti bet bez tā tālākā līmeņa taimauti pārtop par spiritistu onkuļiem ar klozetu uz galvvidus izeptu rozā klozetu lai vienradžiem būtu kur dēt olas. |
|
Farmakopodelēja un arī izlēja vienu cara svina monētu pēc svara tādu uz kilogramu rūsējušu naglu bet varētu arī ar aizturi izcirkulēt cauri rotācijas gredzeniem lai tajās piltuvēs sakrājas kaut kāda nauda ar savu vērti lai tā cērt pa disku un lai griežas disks tas pretī savai atsperei kas gaida to pie amoliņa sētas un tad atcērt sen bij laiks.
Kad ierodos nospodrinātais skurstenis jau ir iemantojis saviem biedriem piemītošo aklumu pēc visa raudzīties tikai dūrē sažmiegtu akordu un tad arī iznāk tas rūsējušais tērauds ar atpakaļgaitas spoguli rokā turas pie apvāršņa kā tāds zēns bez micēlija sapinies savos matos un ērkulos kankarējas kamēr atkrīt pret atzvelnti un prom ir pa rīta rasu izlicies izrādās ka neklepo pret vēju bet diedelniekiem visas bikses pogcaurumos un dīkstāves biļetenos ka nevar pat pacelt olu no plīts ja gribas iemērkt roku etiķskābē tad kaut vai zvejo ornamentu ārā no dobes lai tas uz ilgviļņa līgojas kā selektīvais cielavu maiss.
Un tad arī atvērās tas karstasinīgais duršlaks kas bija gulējis uz ciņa un nekad ne pa ausu galam nepaceltajā abeļdārzā tas bija tādu parikti savā padomā sakonstruējis ka ik katram ienācējam zosādas radītais elektrolādiņš ļāva iegaismoties septitās debess astotajā pulsācijas emblēmā un tad arī tie zaļie lādiņi viņam ļāva koķetēt ar spiritistu atrunāto brīža locīšanu pēc gribas un prāta ja vien tam zem smiekliem nebija kāds pabružātais ielicis Skotijas karogu ko tas nebija izdarījis tātad viss kārtībā.
Bet pa to laiku jau no jauktajām asinīm vien bija skaidrs ka kliedzošais empīrisms varētu arī saviem sviedriem kaut ko paveikt tādēļ jaunatvērtajā kurtuvē pie baznīctorņa ērmīgās ermoņikas ēkas izlicies par saistaudu tirgoni viņš bija apgūlies zem tramvaja remontierēt kādu nebūt kastīti kad izdzirdis bremžu izdzišanas signālu un meties uz centra dzīvokli pēc sava vīstokļa kurā esot bijis kaut kas rakstīts svarīgs un tad nu tas viss pogcaurumos skrējis atpakaļ uz brīvības ielas moteli un tajā midzenī tā savandījies dzijā ka nav spējis izciest mocības laidies lejā no trešā stāva tieši piesmakušās tantiņas apskāvienos kas ar humpīti viņu bija aicinājusi no liela attāluma un tagad nu tur abi bučojās uz stūra kā kolhoza laikos būtu par moskviču kāvušies tad tagad rakstu zīmju skaitā apjukuši nezināja kuru rāda bet kuru māna tādēļ jau tas malkoviņš viņiem bija pa iemutei iedāvinājis lai tie nestāv lietavās un netērē savu tīro laiku uz jūtām kas apirktas netiks pat lombardierī par klepus zālēm un lieveņa lakmusiem. |
|
Izvēloties ierobežojošos ciklā sistos vai arī mazliet iebalzamētos es ieteiktu tā teikt sauciet to kā gribat redzat ir šāds tāds aerosols mūsu mētelī šeit istabā sakustējies kā ciklam pienākas tas ir no vienas oderes par sienas dekoru par kaut ko tik pat simpātisku kā jērādas dīvāna pārsegs jau tajā kantainajā stūrī vien kā brīdis vienpatis tas līksmi tecēt sācis un taisa gubiņu pie pigora un amorālā dēmonā kā dinamitā ekonomikā starp disciplinētiem demokrātijas pārstāvjiem līdz iedzimtajiem cilvēkiem dilemmas mācības apoloģētiem un visiem citiem šiem dīkdieņiem kas nav nekādu kaepeiku vērtā cirstā kursa minētā un diendusa ir itin visā kas kustas starp dīķi un stārķa ligzdu ja tam visam vēl pa starpu lielgabala apaļumi kustas gausi pāri šosejām un linu alejām kā plebeji tie saskandina glāzes un izlietajā ruma avotā ir arī kādas nezināmas gāzes bijušas starp starpslāviem un biešu grēdām pārstrādātā rūdījumā no viltus izvilktā ar svilpi izsvilptā lieganajā cērmju kur tas redzēts tas ir cienāts tas ir cienasta viesis izcienājiet viņu pa tīro es tūlīt atgriezīšos.
Ienesas studijā visas viņa putu kastes savandītas un arī sandalēs kāds mēslu čupu uzjundījis un tas tagad pēc kā izskatās? Nekā noteicošāka par šīm zampām nebija redzēts uz jūsu ielas mazliet betona izlijis tas būs no nacionālās bibliotēkas pārpalikuma stāvās lampās kā grēdu armijās es jau viņam visas vīles izšuvu un tad ar autostopu gājputniem tālākā punktā pieskāros ar Pēterbaznīcas cikliem ir viens man vēl kabatā kā baterija ermoņikas arodā jau tagad redzat to uz stūra ja tam visam ir kas pieklājīgs vēl sakāms tad to arī pasakām kā sacīt jāsakām un tad jau arī ieraugām cik daiļas miskastes visapkārt gaismu dod no savām rokām apslacītām duļķes omām jau tas visam ir no vienas vietas pieprasīts un tagad arī strutas sakasītas vienā lielā pilē izkrīt pusceļā starp durvju virēm un no mūsu lielskungiem tas paģēr samtu ja tam būtu bikšturī kas gredzenots un līksms.
Bet tikmēr pustumsas puisītis laiski laizīdams sava galda kājas ir ienesis pieliekamajā gaistošas cerības radīto plīvuram piestāvošo kunkstu ēnas un arī tas nebija no stereotipiskajiem graudaugiem aizlienēts bet gan pa taisno no prototipālā gambīta kā derviša nāve tā aizlaidās garām mūsu māsīcas logiem un resnajos tesmeņos spriedze kā pavardā iedzēla skaustam un sadūra pūsli jau tagad tas iztecēt spētu bez mitas ja vien tam spuldzīte ieskrūvēt neliktu savu mazo abažūriņu uz pikantajām kājelēm vienviet un tai pat sekundē kad gruveši no plauktiem krita un zem sevis lielisko lidostu aprakt spēja ar vienu vienīgu kūpošu dūmaku kā klajiem smiekliem veikalnieka sejā parādās kāds harmonālis lai tajā ievīstītajā taukpapīrā sazīmētu kādu āderi bez tādas jau pat smieklā nekrist ja tam sava ādere nav minēta enciklopēdijā jau nu tiešām tā nav minēta nemaz nerunājot apklusinātā balsī paziņojot un skaļruni prom metot es jumsīm talkā nākdams radiotauri kūpinādams neko no ādas dīvāniem nesaprazdams ir jau arī kam piekasīties. |
|
Vēl tāds neliels elements piebilstams jūtos visai labi šajā samta kleitā ja tā itin labi pieguļ manam augumam un varu tiešām teikt ar pilnu seju ka zem šīm skaistajām uzsvārcēm man guļ paklausīga būtne bez kuras palīdzības itin ne spuldzīti nedz arī kādu diega spolīti nespētu ieskrūvēt šai aprūsējušā dabas parka soliņā ja tam būtu kāds atvērums kurā egles diegi sadiegti un šūpolēs pakārti varētu uz mani kaut visu dienu skatīties un vērties kā diegi spolēs veras tā diegi adatās un adatas diegiem visai apvārsnī iesvētītai kā jau tas bija tas būs tas bijis ir izbīlis viens šeit kreklā palicis un gaida savu cakaino samtu ierodamies uz aplodas ir arī galodas un iešļūcamās čības bet tās pa mežu sabristas tagad varbūt lietū sūrst ja tam ir kāds mērs tad tas ir tas mērs ne cieņas bet atpalicības irgojošā patmīla ja pat savas mantrausības klausīts draugs nav spējis no apvidus auto ar izkapti izkāpt un sasveicināties sausiem smiekliem ķerties bārdā un plēst starp sienām atstāto cilvēku plakātus ja tam ir kāds kolekcionēšanas tiks piemests pie pagaldes jau tajā vien simtiem cilvēku var savu būtību sazīmēt ja tiem no skoča izgriež skolotāju un pielīmē pie brillēm ciklopam līdzīgu palīdzīgu roku kas ar to vien nodarbojas kā šokolādē šmeku uz apvidus auto stūres un spoguļa un tad arī pa līdzenu vietu nevar nobraukt ja kāja šļūk tad šļūk tad uz skrejdēļa vari pārcelties un kleitu sacelt gaisā lai putekļi acīs skriedami ierauj arī kādu nāsi. |
|
Diakritiskākais no viesiem bija ģērbies melnā uzsvārcī vienā rokā tas turēja cukurūdens glāze bet ar otru roku trīdamies gar flīģeli bija nonācis līdz namsaimnieka guļamistabai un piekārtojis parūkā paslēpto tetovēju rulli ienāca meklēt vienu no tām abažūrām ar kuriem skruļļainos matos iedēstīts kanārijputniņš iznācis avīžu kioskā meklēt padzērienu priekš savām iekšējās stimulēšanas tabletēm ir saņēmis pasta sūtījumu kura izvilkšana no sarežģītajiem labirintos iestiprinātajiem spīlējumiem varētu prasīt kādu izsmalcinātu prātu tādēļ arī viss šis uzstādījums attiecīgajā vietā izvietots bez mitas atkārtots pagānu ģimenēm uz iegalvošanu nodots priekšzīmīgā autoģenēzes speciālista priekšauts viss ar putekļiem sašauts tad nu ņem un labo adi tamborē un boksterē kamēr boksa cimda mačs ir saskaiti tagad visas tās puna vietas kas tevi atstājušas kā nosēdumu pretēji ieilgušajam lietavu cik tu runā tik tu runā ja tu nerunā tad izrunā starp citu cik tu ērmoti ēd šo ermoņikas kluci gabalu pa gabalam baro iekšā autoradaru un tagad pat esi piešāvies atšautā pakaļā pakarināt dzenskrūvi un brīvi vārtīties pa ostu un kad pienāk pasažieru laime izciet savu sodu starp elektroniskiem taloniem iemests lielā tilpnē zem vietnes kur tu kādreiz rēci tagad piemiņas plāksne zelta burtiem iedrukāts dunku laikaposms tavu rindu izlabotais ribu veidojums ja saka ka tas skaisti izskatās tad ieguldītais darbs noteikti gribētu uz sevi paskatīties kā uz kaut ko zili piktu ja tam durklis vēderā ir bijis visu laiku kamēr tas ar durkli rokā skrējis visiem maziem arābiem un zvēlis musulmaņu kuilim smaida vietā atstājis tas dieva dotu rēcošu apustuli ar kreili un vietniekvārdu vienā pusē bez biksēm otrā pusē un pa vidu ķēmu. |