| February 8th, 2014 |
|
Idejas jûzerneimiem:
no-no;
guts;
daudzmaz;
superimposed;
kaks.
Matērija ir māte.
Paskatieties filmu borgman. |
|
Vai neredz tas
Šo apkaisīto jūru
Redzi pats šo puduri
Ar degunu, ar līmi
Mēs visi slīkstam
Eiforijā. |
|
Vai kādam gribējās to nosaukt
Saukt par svētu plīti
Vai redzēji no stūra pīli
Ar kvadrātiem uz galvas
Tad tā bij senā pils
Ko tagad vēl kāds nes. |
|
Un nenāca tas apkārt kātiem
Visdrīzākais no rezignētā
Par paliem sauca
Pūpolos un vīnā
Ekšenmens
No kaimiņu provinces. |
|
Tu sūri, grūti strādāji pie palīdzes
Un valoda bij kolēgs
Bet rasā atstātais uz brīdi snaudis
Kodolā kā tanka knaģs
Ar bereti un pīpi
Līdumnieka zābakā aug jokos tīts. |
|
Būs izpūsts gaišais erevānas zēns
Ar ližu komplektu
Un kaklā kompots skalots
Kā skalots atskalojas logā
Skolotāja bilaterālais pirksts
Kā skatlogā
Kā slēpņa logā
Kā slepenajā pogā
Rausīts spieda
Knaģīts dūra
Jūra nesa sējumiņu. |
|
Tu raudāji par bērna māti
Tu apšubeka stūrgalvīgs
Ne a, ne e
Tu tāds kā ievads
Galvu mazgājošam tu
Kā palīgs kādā lietā
Kā brezents aizšalc sasalušais tu
Brēci pakaļ lietum
Un nu tas iedūries šai liepā
Apsietā un apbintētā
Labi pasargātā vietā
Čab klausule ar plecu grēdu
Un oderē kāds dīrā sniegu
Savāksi atslēgas un pasi
Paprasi, uz kuru pusi
Zirņiem klātais galds uz to
Kur tu gāji nenoguris. |
|
No mūsu plīts ir redzams uguns
No pļavas redzams lingvistiks
Un literārā zinībā ietinies untums
Meklēs un peklēs
Kamēr atradīs nevajadzīgo
Ovālo vai savādo
Baiļu rīvmaizi. |
|
Man pēc mārciņas nāca delveris
Deva saujā revolveris
Un attīstījās viņš
Par puķu veci
Ar vecu ķēvi
Putnu pajūgā
Ar putām makā
Runā vectēvs uzstīvēts. |
|
Tu tici, teici
Teici, teici
Atmiņā kā samosvals
Samalis pats savus riekstus
Iekodies zobratā brežņeva plints
Un staigā pa koku kā sīkstais
Kā zizlis ar patmīlu zem rokas
Ar zilo ziloni
Ar deltoplāna kloķi
Benzīnbākām apkāries kā bors
Ne maz vēl ne tik nesen
Bija gatavs birsti dot
Nu klusi klepo savā namā
Bisektrišu klana pods. |
|
Tikai tie, kas spēj skatīties bildītes
Ātri
Sapratīs, ka sniegā izbērts cukurs
Nesmird. |
|
No trijām daivām viena
Ir dieva rokturs
No motora un eļļas traips
Ir tapis iesvētīto kārtā
Lai ko arī neteiktu vaintorgs
Lai ko arī kokoroko. |
|
Mēs lēsām tā
Ka izvilks ziemu
Sakabe jau trīc
Un fermas garais stāvs
Kā ciklodols
Ar pienenēm pie lūpām
Dzēra grūto pienu
Lēja kaklā, skaloja
Skoloja un kokakola
Visu atbīdīja prom
Par sanāksmi tas sevi sauca
Par emblēmu
Par iebalzamēto milzi
Par mizu ķēniņu
Un raugs
To visu redzot rezignēti
Kniedējās vaļā
No apvalks. |
|
Es esmu rozā kruasāns
Tu esi mana ola
Tu nedaudz sāpi
Kad saraudos par vistaskāri
Un karo ollektis pret zuti
Un sirpi vicina pret mums
Bet pagājis šis brīdis pēdīgs
Kad papēdis un zole klūp. |
|
Hahaha, tu trīci!
Vai neteicu, ka joks ir izdevies?
Gar garo jūras līci
Tu nāci laivā izpušķotā
Un rokās tev bij līdzi
Gramiņš antivielas. |
|
Tu redzi, ka tas sastādīts ir pareizi
Šis dizainiskais elements
Un eklērs dūrē kūsāt kūra
Nelielu šķiltavu liesmiņu
Lai gan savāds tas šķiet
Kā četrstūris, kas turpinās otrā
Un atkal
Tavas lūpas ir uz žurnāla vāka
Žurku ķēniņa izdotā likuma vāki. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |