| January 18th, 2014 |
| Puertas de cristal | 09:23 am |
|---|
|
jautājiet suņiem, vai sagrauztas manas šņores jautājiet uzstājīgāk vai dzimtenes apmāns ir visiem ievietotajiem jā viņš nespēja paskatīties pietiekami dziļi jā viņš pavirši jā virspusīi bet mēs savos novecojošajos ķermeņos ķemeros un babītē mēs savās apkurinātās mājās un istabās mēs cilājam papīrus un lasām virgīliju un jums es ieteiktu jums es ieteiktu pacelt glāzi silta vīna bet ne karstākais ko jūs piesējāties ķeras kā dadži atlaidiet skaists rīts kad esi atlaists no darba un sarma rasa un ssals ir lausks un skaidrā debess tev rāda virgīlu vai arī to esi solemone un saproti skaists ir tas rīts ar divriteni pāri tiltam mēs esam gaistošs rīts mums nav skaidrā saprāta mēs esam rausuši savas mīlestības raujamies sviedros vai tikai pats tas pigora galiņš nebūs ārkārtīgi izkopts kamēr visam izspiestajam citronom ir visai skaidrs nospiedumu dāsnums manos augošajos apgarotības dīgļos un galva jua vispār esot bijis tāds kā apslēpts tipiņš maskējies un intervējis tantiņas un tad laidis galdā savu izspicēto dionikas galamērķi visi bija aizsākuši jaunu kustību par matērijas visvarenību un gara spēka trīsvienību ar kristāla durvīm un mēness ir vienisprātis viņam patīk saule es pamostos naktī un viss ir izgaismots es nodomāju, varbūt manas tēvareizes ir uzklausītas un man ir jāsaka citiem, ko par mani domāt, jo savādāk viņi ir nabadzīgi izdomātāji nav viņiem laika un arī zems uzmanības koeficients fazenda laidiet vaļā resnos tīģerus lai patrenkā dīko pilsēteli un manas sienas ir no akmens plāksnēm uz grīdas ir akmens plāksnes un bruģis ir notekūdeņiem kur pieskarties ar ermoņikas karsto galu es dzīvoju šajā fuentes pilsētā un man ir visai vīnu darītavai piederošs kumeliņš ko es vedu pabradāt zāli kad manas miesas ir ziedošā plaukumā mēs pa pavasarīgiem vējiem un strautu straumēm pa koku ggalotnēm un mēs pa pļavām mīdām kalkulatoru rotas un mēs esam tie kas pārved mājās maisiņu ar cipariem tie esam bijuši mēs kas šajā pilsētā pavadījuši labu mūžu. |
|
jūsu birojā ir ienācis kafijas automāts jūsu korporatīvais krekls un uzroces un jums izdalīts kepons ar jumtiņu lai dimamnti labi spīd it sevišķi klientu delnās un jums ir labs birojs ar koka apdari lielām logu velvēm ar koku rāmjiekm un akmens rāmjiem lielas velves kas labi ielaiž vakara sauli un apspīd visu eiropu un jums ir savs gandarījums par mandarīna stundām ko pavadāt savā dzīvē kā cellē kur ražo graudus birstēm un jums ir savs ieuldījums šajā kiborgā un jums patīk iziet uz ielas pēc tam kad šefs ir aizgājis mājās jūs paklanāties saviem kolēģiem sēžaties metro un braucat uz mājām nostūrī kur šauras ieliņas ir tukšas un jūs guļat jumta istabā jums pie loga deg svece un vakaros jūs rakstāt romānu pār naksnīkgajiem jumtiem bet pa dienu kalpojat birojā kur jums jāizraksta parādzīmes un jāgrāmato grāmatā rēķini par to jums dod īri jumta istabiņā ar ierēķinātām brokastīm un pusdienām vakariņas jūs ēdat pats no ūdenī mērcētas maizes vīna un zivīm ko vien tirgū var dabūt old skūl labs barikāžu sindroms jūs nopērkat garās bagetes un sieru olīves un jūs ejat maizes vannā kur jums pil gar ūsām desu tauki un sviedri ir viss ko jums pastāstīt vannas logiem kāda starpība no rīta jūs tāpat arestēs čigānu burkāni pilsēta ir kā patvērums no apkārt sirojošajiem barbariem kad tie rib izglītoties un integrēties tie pārģērbjas par ceļiniekiem un nāk apmesties pilsētā ubago un tad iet univertsitātē dažu gadsimtyu garumā un viņi jau ir notāri un viņiem ir savi tīkli tāpēc terorismu ir labāk attīstīt jop katram ir savs aizvainojums kāds gan būtu labāks iegansts pret to, lai ievirzītu savus aizvainojumus tādā dzīslā kad grib vispār izbeigt visu pasauli ar atombumbu līdzsvars ir ļoti trausls un iedzīvotāju skaits mūsu pilsētā samazinās, lai an runā ka citās zemēs cilvēku kļūst tik daudz ka viņi darīs neiedomājamas lietas lai iefiltrētos mūsu pilsētā un pārplēstu mūs no iekšas kā važas saraujošs titāns kas apspiests gadsimtiem bet tagad tam piemeties untums. |
| un kartel de colores | 11:12 am |
|---|
|
ja atļausiet piegult šajā pļaviņā šajā siera bodītē kur piena produkts ir izstrādāts gadsimtu tradīcijās un kur paaudžu gaitā kaldināts kolhoza garīgais mamntojums ir mums davājis tālruni ar vadu vispirms un tad bez vada ar saikni ar realitāti vispirms un tad bez saiknes uzticieties bezsaistse iespējām jums tikai jānotic ka starp jums un jūsu kompanjonu ir kaut kas neredzams jūs pat varat to nejust bet vienmēr kaut kas notiek par ko jūs nemaz nezināt un savās aizdomās jūs to nekad nespēsiet izsmelt tas būs mūžīgs avots jūsu raizēm kā mūžīgais dzinējs varbūt ja raizes varētu kurināt mēs kļūtu par fekāliju rūķīšiem kas visu dienu stāv krāsns priekšā un pārliek no viena plauktiņa otrā kurā kurā smūžīgā uguns par visu kritušo piemiņas iemīlinātajiem pafosiem un rēgiem bija savas cimdiņu rindas kad tie stāvēja lai tiktu krāsnī kur pārtapt mākoņos un kur viņiem cimdiņu rakstā būtu desiņas ko pagrauzt stāvopt rindā pēec pudelēs iepildīta piena vai arī antresola ko var nomazgāt ar vaska svecēm un pēc tam destilēt par kaut ko nelikumīu kur visa metropole lielāka par megapoli visiem ir savs aparatčika mazais datčiks un viņus visus var dabūt rokā jebkurā brīdī pēc pieraksta, pēc ikdienas rutīnas trajektorijas un pēc tā kur viņiem atrašanā sbīrīdī ir saribējies padzerties sodu un tā viņi staigā roku rokā viens otram mūžīi uzticīi un gatyavi izpalīdzēt ar ierašanos komisariātā dažādu vistriviālāko instrumentu noskaidrošanai lai taču tā būda turpinātu rūkt. |
|
|
| Top of Page |
Powered by Sviesta Ciba |
