|
Trombons man piegādāja ziemas riepas un iekaucās nelabā balsī, kurā izskanēja prieks un sirsnība. Tas bija nelabais pārģērbies par cilvēku, šaurām acīm un augstu krāgu. Tu šito nožēlosi, viņš šņāca, un man sametās šķērmi. Kur nu vēl skatīties kaut kādu seriālu ar viņa piedalīšanos. Mani spēki mani atstāja, lai gan paga, jūs spēki, jūs ko mani šeit un tagad, bet es jūs vienmēr un visur? Jauns komentārs: Lops vienmēr un visur. Es vienmēr un visur cenšos ieraudzīt labu, vāji iebilst apsūdzāmais un bikli baksta grāmatā, kas guļ tam klēpī. Es tev vienreiz parādīšu īsto ceļu un tad tu mani atminēsies laikmetiem pāri. Mēs gan dzīvojam laikmetā, kad varēs cerēt, ka drīz cilvēka rezerves pārstās uzspiest savus noteikumus un labprātībā un labticībā atteiksies no šiem žņaugiem. Bailes no aizjūru zemju ministru prezidentiem un atteikšanās tiem oponēt, lūk kas tas ir un nekas vairāk! |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
