Viena lapa - Post a comment

kad pārtrennēs jēgu un vairs nelūgs atļauju uz jēgu, tad būs no tiem lapkrišiem un slapjdraņķiem nemaz nerunājot par putekšņiem un dažiem iekšējiem lapu izkārtojumiem pa to laiku bet ar loku uz acs un lopu kā strutenīti izvārīt tēju un iziet pieguļā plūkt pienenes ar dažādu ķermeņa daļu kopā salocīšanu un noturēšanu vajadzīgajā spriedzē bet atomkarš bija un palika starp mūsu dzīvēm mēs ar kleperi bijām un palikām strutojam pie strutenītēm ja mēs praugāmies kā tautisms izkopa mūsu zemkopību mēs redzam ka ilgākā laika periodā... un tad iezīmējas muļķīgi alibi ka mēs neredzam pašreizējo genocīdu, kad dažādas ķermeniskas izpausmes kam tiem piedibinātas meliorācijas kukuržņos dibinātās meksikas līcī slīcinātās un aumaļām vien no vienas vietas uz vairākām izsūtītās