Viena lapa - Post a comment

sen nebiju pastāstījis, kā man iet un biju aizņemts vai pareizāk sakot biju norūpējies tas ir es gribēju atpūtināt acis un šodien vēl tās neatvēris redzēju debesu baltumu un paslēpos kā jau tas ierasts gulēju atkal līdz vieniem un tad nobrīnijos ka laiks tik ātri paiet vakar biju augšā desmitos un ilgi jutos neizgulējies bet vakar aizgāju gulēt ap vieniem un biju kā krītams dzīvnieks vai baļķis tik ļoti gribējās aiziet pie miera jo pēdējā laikā cēlos agrāk nekā līdz tam unt as izveidoja trubadūru un tagad es esmu nonācis šajā situācijā kurā mani nedrīkst patraucēt jo esmu nervozs un kapilārs un katram vajadzētu rūpēties par to lai sliktie ari neazņem viņa dzīves āres un tas būtu panākams ar impresionisma glezniecību un raudives sarunām miegā es jokojos neko tādu nevarētu novēlēt ja vien kāds nelauztos iekšā pa durvīm ak cik tormentētas dvēseles baidoties zaudēt savas mantas un savus tuvos un uz šīm stīgām spēlē viss tas biezpiens kas aizpilda zināmas galvas apvidus daļas un tas jau nenāk pēkšņi no citām planētām tas korteksā ērtības labad ir izstiepis kājas un kad tas nošvilpj gar ausi tik tuvu ka tēja uzvāras no iegūtās enerģijas tad es atkal izliekos par bumbnesēju un gaidu krūzītē iepilam pienu un raizējos vai nevajadzētu visiem piedzirdītajiem avaicāties kā viņi jūtas un es jau arī atceros tās instances kad biju novērotājs no vienpusēji caurspīdīga stikla un mani nesa uz rokām tad es nesu nestuves un krūmājs vasarā saaug diezgan ātri un aizaug visas augstsprieguma līnijas un es nesu savu gultu lai varētu gulēt mežā un īrēt kādu garāžas nodalījumu kurā bļaut un mētāt skaidas bez vajadzības pienācīgā pienākuma garā pēc sevis satīrēt un jo vajag nokakāt vienu sienu lai varētu justies kā pēterburgā un gaidīt uz liesmainās adepta garšļaukas kas tad mūs atbrīvēs un man ir diezgan daudz pulvera ka varētu pacaurumot ķīnas mūri lai tas elpina augus un baktērijas