Viena lapa - Post a comment

esmu izcēlis pirmos teikumus un tagad tie nozīmēs otro triloģiju jeb sūkšanu sākumā man bija doma piekabināt piemēram p.sūkšana vai putekļusūcējs bet es netieku gudrs lai paliek kā ir gan jau laiks izdarīs manā vietā. ar to ir saistītas vairākas neērtības, jo uzreiz nevar redzēt, kāpēc tas ir jādara, bet es zinu, ka zināšanas atnāk tad, kad beidz zināt un haha labs izteikums sanāks tad kad kalnam būs ūsas izbeigt tās muļķības cik es varu tomēr būt nopietns man jau galva sāp no bezgaisa un saules es nevaru šito izturēt man vajag atpūtu, bet es nevaru atļauties jo tas būtu dīkdienība un vispār labāk ātrāk ķersimies klāt pasvītrotajam lai ātrāk tas viss ir galā nafig es vispār sev tādus pienākumus uzlieku nevar saprast

rakstīt triloģijā
kā jau minēju tas ir trīs etapu rakstnieks kas sāk ar rotaļu tad izsūc putekļus un beigās saķemmē matus. kas no tā iznāks un kā tas atšķirsies no visa līdzšinējā un vispār visa pārējā es nemācēšu pasacīt bet man tas arī neinteresē kas tad mani interesē varbūt man vajag pārstāt uzvesties kā uz skatuves bet vairāk intīmā gaismā iztirzāt šīs inklinācijas un es nolejupēju msk albumu par brīvu no viņu mājaslapas un nogrizu skaļumu līdz mutei un tagad tas man netraucē koncentrēties es nevaru parakstīt pie mūzikas jo tad man vārdi lien iekšā tekstā to var izmantot noteiktai tehnikai bet šobrīd man tas nav vajadzīgs kad pabeigšu tad atkal nospiedīšu man uz klaviatūras ir papildu taustiņi it kā man vajadzēja ierakstīties noteiktajā teritorijā par nosprausto tēmu bet es mazliet atvirzījos un es nezinu vai ir nepiedodami ka vaļsirdīgi sirdās un beigās sanāk tā ka izskatās dzīve ir viegla or smth bet nu kā tad ejam labāk pie nākamā teksta ja jau par šo vairs nekas nav sakāms. esmu nepacietīgs.

pamodos ar spaini galvā
tā jau bija man vakar vajadzēja atnākt atpakaļ norisinājumā un kad neesmu pieradis sēdēt pie datora tad acis sāk sāpēt ātrāk bet kad augām dienām notupēju tad biju pieradis un notrulinājies bet tagad visu pēc kārtas tā jau ir ka vajag vairākos posmos pārslēgties un saņemties lai varētu realizēt labsajūtu ik uz soļa tas ir kā teikt ka beku beku tagad ko es vispār runāju es ceru ka es šodien iziešu ārā jo tas būtu veselīgi no otras puses esmu kā tūtā un ēst vajadzēs iet paļubomu un tomēr un tomēr varbūt es varētu izkasīties vienam negribas iet bet draudzene ir psihička ko tad lai es paspēju un ko tad lai es pasāku šajā saulainā dienā it kā tā būtu mana problēma varētu taču kolektīvi kaut ko pasākt nevis vienkāršās aromātikās vārtīties un neko neiespēt visu riebt un tādā garā basta pārejam

izdomāt sev attaisnojumu
tas ir humoristisks temats un es nezinu ko man uz to ir teikt no rīta tiešām pārejot no miega uz nomodu vajag laiku lai savāktos un tad es sevi filmēju tādu ar vaļā acīm guļošu un raugošos kaut kur no āras izskatās bezjēdzīgi un lēni bet iekšā visādi notikumi risinās es tik domāju un viendien es tev saku pienāks tas brīdis kad es atmetīšu šo bērnišķību un nonākšu pie nopietniekm slēdzieniem bet pagaidām es piesūcinos kā medību soma ar taukslāni lai ziemā nesalsts nošautam garausim soma ir tāda vieta kur var paslēpt savus mutautus un tos nekad neviens neatradīs tā tas attaisnojums arī veidojas tu atrodi kaut ko kas tevi darbina un interesē un tev nav vajadzības pārslēgties uz ko citu tas tad tevi arī pieceļu un tu vari maurot tālāk visādās kombaškās un varbūt pat kompaškās ja paveicas tad jau ir jautri un tūdalīgi ejam labāk tālāk apnīk jau. not

es jau biju vājš tagad man visas tiesības būt savādākam
jā jā atmazkas tas viss ir bet nevar noliegt pagātni jo tad jau būtu dīvaini vēl vairāk nekā tagad jautājat bet es nezinu katrā ziņā es esmu bijis dažāds ja to tā var teikt tā teikt līkumojis pa to savu grodu kas man atvēlēts tad ar tādu zvīņu tad ar lakādu pār muguru bet godam sacīts atspoguļojas un varbūt tad arī vajag palikt pie tā, kas ir atklāts nevis vienkārši zibināties bezjēgā un tikko ienāca ka tev jau atkal jaunas atsauces veidojas un man nevajadzēs visko izdomāt no jauna jo man jau būs jaunas stereotipiskās ambulances un es varēšu pieturēties pie skeleta un nejutīšos pazudis kā minerālūdens tea or smth bet jā tas bija labs zibsnis pie manām saldajām armaljiņa debesīm tādējādi bija labi iepazīties par ko bija temats aha nu jā es atceros es neaizmirstu ka esmu bijis vājš es nez vai tas mani padara stiprāku tagad uzreiz bet kad uzkrājas atmiņas par būšanu vājam tad tās vairs neuztrauc ļoti un kļūstu izturīgāks un nākamreiz uz savu vājumu paraugos ar pieredzējušākām un tādām kā pret vājumu nogurušākām bet arī labsirdīgākām bet ne saprotošākām bet gan nepieļaujošākām un tā kā uz bulli skaties kad zini ka es točna drošībā bet arī nespekulē uz savu primāro stāvokli vienvārdsakot tas ir tā kā ir un budēlis ir uz mūsu šķūnaugšas. ak jā tai garai penterei vajadzēja vēl piekabināt ka ar tādām acīm es skatos uz vājību ja tas vēl netapa skaidrs. dh

tur visiem ir pa pilnam žuburu un atskabargu un bužuļu
nu par to jau nevajadzētu uztraukties gan es jau pat nezināju vai to pieminēt bet redz kā izdevās tomēr un tagad es varu turpināties tajās sliedēs kas izbeidzās šķiet ka tie žuburi tieši dod man tos baudas spārkus kā tādi pumpuriņi kas ir viss galvenais augā ko novā izkaltē un tad lieto tējā vai arī pīpēšanai vai kaut kā tā un tad tas stumbenis iegulst kompastā pa nakti un ziemu apvējo un pavasar man traku dar atnāk un aug jau jauni stumbeņi kuriem būs reiz pumpur' un tad atkal varēs iegaumēties kamēr nāve mūs šķirs bet tas ir kā no pasaku motīviem pagaidām mēs dārznieki biškopji un selekcionāri es pats iegulšu grāmatā un paberzēšu sānus pret burtu ķepām asariem asakām un burciņšķembām visiem jau viņiem kaut kas padomā