Viena lapa - Post a comment

teātra skatuvē iestīvējās membrāna bez īsta sākuma, kurš pabalējis notrūcis no altāra un bēšīgā krāsā meta pa lustru ar bakurētainu lietaskoku. nedari daudz ar to otu, kas ir pilna ar stilku un sniegu un lietus ūdens mūs jau aptaurē, lai tajos rūsganajos iepilinātu pa lietakokam, kas mums palīdzēs un kas mūsos atkal uzbangos kā strava nebija jau gaidas. tad atkal satikām sniegotās karalienes, metāmies sniegos un ledājos putekļos. rāvām lustras no gataviem kokiem, mūs dzenāja vējš. mēs bijām galīgās lupatās, kad atkal atnāca lielai staipeknis un skaļi šņakstināja lai mēs labāk viņu sadzidam. un tad atkal satikāmies tajās riundā un staigājām pa pili. mēs bijām dzirdami un redzami pa visu galu mūs atkal sameklēja sienāži un laiza kaklasiksnas. met manas aizas pa gais un dejo lepras slimniek dejo. skrotis pietika divām pusdienām. meklē mani omletē un staigā pa piragova kapu. mudīgi iemetam pa stagnai un gaidam staigājam pliki pa sērsnu. budēlis sasitis no dēļiem sienāzi gaida svā mājā svāna mājā paliek mazliet auksti gaidi mūs mājā strupais uzgali gaidām arī mēs ustrā varam sabarankoties uz visiem iesmiem. es gaidu dēli pa pauri. gaidi ar';i tu