Viena lapa - Post a comment

kā sākas klauna pirmais priekšnesums
ar leijerkastēm matos
tā notek debesis gar stilbu
tā sarokojas kaijas
un saulē izcepts kūku plakans
melhiors ar draugiem nāk
tas nāk ar platām biksēm
pirkstu degunā un teic
nāc līdz, mums vietas pietiks visiem
tik paķer samosvalu līdz
un skrienu es jau bikses pinas
un acīs tāds kā nemierīgs prieks
uz goda būšu nostartējis skatē
un varēšu vēl brīdi teikt
ak, nešaujiet uz mani striķus
nepiņķerējiet domas ciet
un lipīgs pirksts nāks pāri manu galvu
ar vienīgu nodomu pateikties
par saules izdibinātiem prātiem
un smiltīs apraktiem vistu kātiem
un pētersīlis mans draugs
tas vienmēr līdzās grūtā brīdī
pat tad, kad saulē izcepušies kāti
pat tad, kad rokas garšļaukus jau lec
un saule, tu, kas esi bārdā
izbeidz vienmēr kņudināt
lai kaijām beidzot atnāk mūža mājas
un visa dzīva radība tad kliegs
jūs atdodiet mums kaiju mājas
mums nav kur dzīvot, kā jums liekas
vai grētu jūs vēlreiz redzēt
kā gāžam kokus ar domu spēku vien
tad redzēsiet jūs trakas lietas
un namu pārvalde tad kliegs
lieciet taču mūs mierā
mums rindas kaklu griež
un visiem pieleks kas tur sanāk
kad no kalniem nonāk breds pits
tad kalnietis ir akvalanga varā
un makgaivers diskus griež
tas dīdžeja varā nonācis launags
tas izpārdots dīdžeja sets
ar piecām baltām papīra lapāmu
un pārstrādāta cēlmetāla rakstāmlietu veikalu kā vienīgo finanšu bastionu un ikdienas pārtikas pievedumu lietaskoku numismātismā