kā sākas klauna pirmais priekšnesums ar leijerkastēm matos tā notek debesis gar stilbu tā sarokojas kaijas un saulē izcepts kūku plakans melhiors ar draugiem nāk tas nāk ar platām biksēm pirkstu degunā un teic nāc līdz, mums vietas pietiks visiem tik paķer samosvalu līdz un skrienu es jau bikses pinas un acīs tāds kā nemierīgs prieks uz goda būšu nostartējis skatē un varēšu vēl brīdi teikt ak, nešaujiet uz mani striķus nepiņķerējiet domas ciet un lipīgs pirksts nāks pāri manu galvu ar vienīgu nodomu pateikties par saules izdibinātiem prātiem un smiltīs apraktiem vistu kātiem un pētersīlis mans draugs tas vienmēr līdzās grūtā brīdī pat tad, kad saulē izcepušies kāti pat tad, kad rokas garšļaukus jau lec un saule, tu, kas esi bārdā izbeidz vienmēr kņudināt lai kaijām beidzot atnāk mūža mājas un visa dzīva radība tad kliegs jūs atdodiet mums kaiju mājas mums nav kur dzīvot, kā jums liekas vai grētu jūs vēlreiz redzēt kā gāžam kokus ar domu spēku vien tad redzēsiet jūs trakas lietas un namu pārvalde tad kliegs lieciet taču mūs mierā mums rindas kaklu griež un visiem pieleks kas tur sanāk kad no kalniem nonāk breds pits tad kalnietis ir akvalanga varā un makgaivers diskus griež tas dīdžeja varā nonācis launags tas izpārdots dīdžeja sets ar piecām baltām papīra lapāmu un pārstrādāta cēlmetāla rakstāmlietu veikalu kā vienīgo finanšu bastionu un ikdienas pārtikas pievedumu lietaskoku numismātismā |