staba galā ieradās solnce un visiem piedraudēja, teica, nesitiet suni, nesitiet kaķēnu būsit nolāpīti ar dūri pa galvu nomira tīrradnis un ar staltu stāju mūsu sētsvidū ienesa brangu kuili. tas ir tas, ko tu negribi teikt un tas ir tas kas reiz notiks, ja paveiksies, tad arī mēs ieciklējāmies uz to, ko valoda mums liek darīt, kā tā predisponsierē un dara pa savam ar pieri pa dūri ar sarauktu pieri pa papīru mudīgi pie ulda muldašova rudaka mīlīgā balsī ienāk ciankālija buda un saka fiksi taisamies uz visām pusēm kur debesis sakritušās tur mūs gaida rudens un kad gārgaliņas nomiņģējušās ar statujām pa pliku miesu tad tās baltās pumbas ar gabalu gaļas uzmasēt uzrīvēt rīvētē patusēt ienākt ar galgamešu pa durvju viru un laizīt sinodes un laika gaitā tas viss var izrādīties neviļus sacepts vienā lielā masā un kraukšķīgos sniegotos kalnos manas meitenīgās aproces izvanda mušmures un siekalās ietērpies sniegotos kalnos pabijis es biju reiz tajās iesmu vācelēs, kas ar mums draudzējās, tāpēc es varu droši apgalvot, ka nevar palikt uz dzelzceļa un iekļauties sabiedrības omā |