vai arī puikiņš tāds sasnidzis lietū līdz vīlītei līdz šķidrai apakšbiksītei salijis un kodī lūpu ķeksē sāļus ārā no iekšām šakāļi jau grauž nagus aiz stūra trin rungas gar betona samazgām gar betona smadzenēm, smaganām, trotuāriem šo bezgalīgo ralliju par manu svabadību es izlikšos par beigtu šajā grāmatā es būšu tās autors un līdzautors nomirs gonkās par basketbolu par volānu par galda siksnu plēšanu es biju un izlikos par zilo vali švali kvadalli makjavelli nedienas sākas tai brīdī, kad skapis aizbrauc priekšā durvīm, tajā sāk dzīvot īrnieki un piemēslot istabu, tad es iekliedzos spalvā balsī, lai laiž vaļā manus gigabaitu pavalstniekus manus teresē iespundētos govju ganus mārrutku zagļus ledeņu spērējus golu ieguvējus un abramoviča siksnas suņus tikai palaid pa zobiem dabū un atpakaļ būdā kost grīdā raut dēļus ar asinīm ārā maksāt ar saviem sejas vaibstiem kačāt muskuļus cilāt tēti un brālēnu visu nakti grozīties miegā un stenēt stenēt drepelēt dīdīties nevienu mirkli nepalikt rāmam un apēst visas indiešu pusdienas ar krepapīra salveti apsiet dakšiņu ap galvu un laimēt latu par ko nopirkt nazi apkakāt staļiņa attēlu sasiet rokas aiz muguras un lekt pa balkona durvīm uz lodžijas izliktajos puķupodos ilzīte mīmiski pačurā un pieliek saujiņu priekšā, neskaties tas ir dārgs prieks es nāku no ziemeļiem un mūsu ziemeļbriežiem tikai dienvidi prātā, ja netici paprasi papucim viņš tev parādīs velnu un dūrē iežmiegtu nāriņu, kad tā vienu aci pabāž starp pirkstiem, tad pasaulei iestājas beigas un es tev varun garantēt karstu vannu ellē, kas pilna ar sēru, ar mazām krāsainām konfektēm, tai visapkārt ir purvs un tā ienes divus tūkstošus dienā, tas ir ledeņu karš, tas ir kad maukas saceļas pakaļkājās un plūc ar zobiem koku lapas, tad ir iestājies ļistapads un es jūs visus ielūdzu uz savas lidmašīnas klāja dzert manas plikās kājas aumaļām vien, cik ilgi man būs jābrauc un jālido, jāsēž un jālido, jāguļ un jābrauc, jāpamostas, o, londona visa sniegā |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
