manupraat, nelaimiigums rodas no intelektuaalas gudriibas nepielietoshanas varbuut. veel arii ja ir tieksme uz intelektuaalu gudriibu, tad nelaimiigums, manupraat, rodas no apzinjas, ka totaala intelektuaala gudriiba ir nesasniedzama, kaa arii no domas, ka gudriibas akumuleeshana buutu jaapaartrauc.
lai arii es esmu viens no tiem cilveekiem, ko intelektuaalas gudriibas tvarstiishana nav padariijusi laimiigu, doma ka man buutu jaapaarstaaj intereseeties un uzzinaat padara nelaimiigaaku. varbuut taa nav izveele, bet dzinja.
"manupraat, nelaimiigums rodas no intelektuaalas gudriibas nepielietoshanas" - arvien vairāk man kaut tā šķiet, nu, vismaz, ka tas varētu būt viens no iemesliem.
Doma par to, ka vairs nebūtu iespējams uzzināt un atklāt mani arī padarītu ļoti nelaimīgu, bet, man šķiet, ka uzzināšanai un atklāšanai ir jēga tikai tad, ja zināšanas tiek vai nu tiešā vai pastarpinātā veidā pielietotas.
jaa, un it sevishkji, ja 'zinaashanu' implementeeshana pieprasa kaut kaadas radikaalas sevis, bet jo saapiigaak ja - pasaules, izmainjas. tad anguish rodas no a) vai nu taa, ka iespeejams 'zinaashanas' ir pseido vai b) tu redzi, ka pasaule vai pats nevari tik radikaali savas mazaas cilveeka dziives laikaa mainiities.
..es nezinu vai ir taadas intelektuaalas gudriibas, zinaashanas, kas nepieprasa kaut kaadu progresu vai izmainjas.