Esmu iesākusi kādas piecas grāmatas. Vienu no tām vēl pirmajā semestrī. Šaubos, ka visas tās jebkad izlasīšu līdz beigām. Bet grāmatu fragmenti, ko reizēm palasu, man ļoti palīdz.

Vispār es parasti jūtos ļoti vainīga par to, ka lasu daudzas lietas paralēli, jo tas it kā kārtējo reizi apstiprina milzīgo haosu, kas valda manā galvā un manā dzīvē. No otras puses - es daru lietas pārāk lēni, lai tās visas novestu līdz galam. Bet tomēr labi, ka man ir manas piecas grāmatas, ko brīžiem palasīt, tad nav visu laiku jāklausās tajās miljons balsīs, kas man saka, ka haoss ir mana vaina, un es visu daru nepareizi.