kā redzams, nekādi nevaru piespeist sevi šodien strādāt, jo:
1) visu nedēļu esmu to darījusi ar nereāliem abvarotiem un saguru
2) ir PIEKTDIENĀĀĀ => http://www.youtube.com/watch?v=NiHWwKC8WjU


vēl es varētu ierakstīt, ko domāju par sievietes/vīrieša lomu ģimenē, bet tad mani vāāā-abše šeit apēdīs par emancipētības trūkumu manā perosnā, stagnējušiem un nemoderniem/vecmodīgiem uzskatiem (iespējams pat aizspriedumainiem un diskriminējošiem).

jā, jā - es esmu antīka - a man po! :D

vot paskatījos nupat tās "kaķēnbildes", kur vēl bonusā dzīves apstākļu bildes. laukos pieņemu.
atcerējos, ko nekad nesapratīšu - visus tos hlamus apkārt, netīrītās grīdas, nošmulētos bērneļus, pievazātos pašdarinātos segveidīgos paklājus, salauztus skapjus un visu pārējo ar šāda tipa mājokli saistīto.

nē, nu nepārprotiet - nav jau tā, ka es esmu visu dzīvi bijusi nenormāla caca - blonda, ar pieaudzētiem nagiem, pieliktām skropstām, pierre cardin zeķēm, uz 13cm papēžiem un zīmuļsvārkos. Var jau būt, ka vairums, kas mani ir redzējis dzīvajā, nemaz nevar iedomāties, kā es bērnībā visu vasaru, basām kājām drasēju pa laukiem Stockholm t-kreklā un nošmulētā bruncī pie kazām, aitām, vistām un govīm, bet tas tā bija. un vienu lietu man jau vecvecāki bija iedīdījuši - nabadzība un netīrība nav viens un tas pats, un ziepju gabals nemaz nemaksā tik dārgi, bet paņemt slotu rokā vai slapju grīd-lupatu vispār neko nemaksā. nemaz nerunājot par to, kā mana dārgā māmuļa vienmēr ar paceltu uzaci un saspringtā balss tonī mēdza verbāli "bakstīt" degunā nenomazgātos traukus vai gruzi uz tepiņa, kuram esmu lepni pagājusi garām nepaceļot (no kā arī izriet trauma un pretošanās vēlāk pieminētajam pedantismam).

tā ka skaidrs, ka kārtība man ir asinīs, taču tajā pat laikā pedantismu uzskatu par trūkumu, kuru cītīgi apkaroju, piemēram, nemazgājot traukus uzreiz pēc ēšanas, bet gan pēc tam, kad apēstais ir parstrādājies, teiksim, pie filmas. respektīvi, pie manis mājās viss nav gluži izlaizīts, jo es dzīvoju reāla cilvēka dzīvi (ar pēcdarba nogurumu, citiem plāniem šovakar, nespēju savākties un piespiest sevi salocīt visas drēbes plauktā vai izmazgāt grīdu vismaz reizi nedēļā (man tiešām riebjas mazgāt grīdu, kas galīgi man neglaimo), taču līdz pilnīgai cūkkūtij es to nenovedu) nevis muzejā,kur jādzenā vienīgais puteklis, jo saprotu, ka galu galā mājolis ir domāts manai ērtībai, nevis es domāta, lai tam kalpotu.

proti, abas galējības man šķiet galīgi garām, taču es tiešām nesaprotu, kā sieviete, kas ir atbildīga par mājas pavardu, var pieļaut to netīrību, nekārtību un nesakopto ģimeni?!

otro dienu nenoturējos un pie pusdienām paņēmu siera salātus - ļoti gardi, tikai:
vakar kasījos
šodien sāp nieres tā, ka gribās kaukt balsī.

nu, par ko tāda netaisnība, a?!

kā man ir žēl tās visas vārdu spēlēs/frāzes/domu graudus/atziņas, kas man uzpeld apziņā pirms/pēc miega fāzē, kad nav spēka pierakstīt, kā rezultātā pazūt nebūtībā, jo pie pilnas apziņas esot nekas nekur nepeld :D, eh...

nekad dzīvē nebūtu domājusi, ka jebkad ko tādu teikšu, bet...
ibiorio, kafijas dzidinošais spēks,mmmm!

upd.: laikam vajag piebremzēt - motors daudzās kā negudrs! o_O

un man ir labākais kurpnieks pasaulē.

tad nu tā - eju un jau gaidu, ka viņš mani kauninās par nostaigātajām kurpju pazolēm, jo vēlos salabot tikai papēdīšus un pēc algas to sasodīto pazoli.

ienāku un saku, nu, tur: tā un tā, man, lūdzu, tikai papēdīšus, zinu, zinu - pazolēm arī laiks, bet to nedaudz vēlāk.
un šis man tā: nu, ne tak - sabojāsiet visu ādu un tur tad vairs neko - atnesiet 5dien kurpes un es sataisīšu. naudu atnesīsiet pēc algas.

awwww smaids no vienas auss līdz otrai! ^__^

nūūū, es vaaaBšE abnagļela!

nepietiek, ka nokavēju darbu, pārrunās šefam pateicu visu, ko domāju par nodāļā notiekošo, tagad gaidu - kas nu būs, kas nu būs! :D

laizos ap savu mīļāko saldējumu MAGNUM (ar piena šokolādi un mandelēm) un kaifoju. ^__^

kopš mans darba galds atrodas perpendikulāri pārējo kolēģu galdiem, lai es varu, paceļot skatu, vērot zilas debesis un koku galotnes, man šķiet, ka kolēģiem (kā reizi attiecīgajā pusē pa diagonāli esošie ir vīrieškārtas) paveras brīnišķīgs skats uz manu zeķu mežģīni, kas mēdz pavīdēt no kleitas šķēluma...

kolēģis man bija sataisījis šitāduds  un šitādus origami pūķīšus, kas gozējās uz mana monitora malas un ar savām košajām krāsām un nenopietno skatu atgādināja, ka lietas jāuztver mazāk nopietni, tā tiekt, vieglāk :), bet nu jau 2 no 3 ir pazaudējušies n-to pārvākšanās reižu rezultātā. :/

pam-pam-pam, dance, dance, dance - piektdienāā! ^__^

(..) You like to think
That You're immune to the stuff (..)

neticēsiet - šodien nekādi nevaru piespiest sevi strādāt. :D

nu, tad tā - bankrots ir iestājies, vēl vieni 13cm iegādāti! :D

tulafōnā auro atgādinājums: kedas!

ko es ar to biju domājusi?

pieslēgties uz darbu nākt pl. 10:00 ir baigi forši un viegli, bet nedīdīties un neceltiess kājās jau pl. 18:00, lai nedotos mājās - vot, kas ir izaicinājums! :D

vakar tika iegādāta satricoša mazsomiņa - tāda rudi brūna un pār plecu - drīzāk atgādina lielformāta maku uz siksniņas. ^__^

šodien medīšu TĀS kurpes, kas ne tuvu nav pastalas (mikikiki), jo, protams, uz platformas un, protams, nereāla "špiļka" jeb smailpapēdene (iespējams sacentīsies ar maniem 13cm :)). bankrots, protams, arī šomēnes, ja tiks iegādātas. :)

(..) And every demon wants his pound of flesh
But I like to keep some things to myself (..)

agrāk kaut kā dēmoni modās vakaros, tagad, kad vakari aizpildīti ar patīkamo, viņi plosās darba laikā - wtf?!

apavu bodē redzēju simpātiskus zebrainus ^__^ gumijas zābaciņus - laikam gribu. :D

I
ziniet, kas ir patīkami, mani sušļikiņi?
kad tu pacel acis no darba galda un tur pretī ir logs, aiz kura redzamas zaļas koku galotnes, zilas-zilas debesis un balti, pūkaini-pūkaini mākoņi - vot, tas ir patīkami! :)

tas viss, protams, spāņu čilauta mūzikas pavadijumā austiņās.

II
un vēl ir patīkami, ka kolēģe zvana uz iekšējo nr.:
k.: Tu šodien līdz 19?
očeņ: jā...
k.: bet kā tad ar to voleju?!
očeņ: nu, es gribētu noskaidrot, kurš vēl līdz 19, jo es nezinu, kā tur nokļūt...
k.: ja gribi, es arī līdz 19 un tad mēs kopā nezināsim, kā tur nokļūt?!
očeņ: ^__^ gribu!

šonakt redzēju tik drausmīgu sapni ar Melno, kuram spalva krita kušķiem un plikajās vietās brūces un jēlumi 7cm dziļumā - aina tik briesmīga, ka nevaru nokratīt nost vai izdzēst no vizuālās atmiņas (joprojām midžinās acu priekšā).

un es tik izmisīgi centos sameklēt kādu vetārstu un Melnais tāds mierīgs un normāls, nesaprotot, ko es panikoju.

rezultātā trauksmes sajūta, ka kaut kas nav kārtībā vai teju teju saies totālā grīstē.