kā man ir žēl tās visas vārdu spēlēs/frāzes/domu graudus/atziņas, kas man uzpeld apziņā pirms/pēc miega fāzē, kad nav spēka pierakstīt, kā rezultātā pazūt nebūtībā, jo pie pilnas apziņas esot nekas nekur nepeld :D, eh...