šonakt redzēju tik drausmīgu sapni ar Melno, kuram spalva krita kušķiem un plikajās vietās brūces un jēlumi 7cm dziļumā - aina tik briesmīga, ka nevaru nokratīt nost vai izdzēst no vizuālās atmiņas (joprojām midžinās acu priekšā).

un es tik izmisīgi centos sameklēt kādu vetārstu un Melnais tāds mierīgs un normāls, nesaprotot, ko es panikoju.

rezultātā trauksmes sajūta, ka kaut kas nav kārtībā vai teju teju saies totālā grīstē.

I
ziniet, kas ir patīkami, mani sušļikiņi?
kad tu pacel acis no darba galda un tur pretī ir logs, aiz kura redzamas zaļas koku galotnes, zilas-zilas debesis un balti, pūkaini-pūkaini mākoņi - vot, tas ir patīkami! :)

tas viss, protams, spāņu čilauta mūzikas pavadijumā austiņās.

II
un vēl ir patīkami, ka kolēģe zvana uz iekšējo nr.:
k.: Tu šodien līdz 19?
očeņ: jā...
k.: bet kā tad ar to voleju?!
očeņ: nu, es gribētu noskaidrot, kurš vēl līdz 19, jo es nezinu, kā tur nokļūt...
k.: ja gribi, es arī līdz 19 un tad mēs kopā nezināsim, kā tur nokļūt?!
očeņ: ^__^ gribu!