negaidīti daudz saules - atkal apdega seja un deguns ir kā Rūdolfam, jā, jā - tam pašam, kas Santaklausa. :D

Folkreiss bija super un Autokross bija super un kā vienā tā otrā mani favorīti paķēra pirmo vietu (nu, labi taisnības labat jāsaka, ja folkreisists nokūpināja mašīnu, kuru nopirka draudzenes vīrietis, lai piedalītos nākamajās sacensībās - garš stāsts, kā tas viss notiek), ha!

ak, jā - ja vēl kādu reiz dzīvē vīrišķis mētāsies atpkārt ar tādām jēlībām, kā nonest man zvaigznes no debesīm vai sauks mani par savu mūzu - nu, nebrīnieties, ka kraušu pa seju.
ar kaut ko pēc iespējas smagāku.

atceroties, ka nervu šūnas ir svarīgas, arvien turpinu pie sevis dungot:
positive thinking, potitive thinking.

tikai mantras vidū pieķeru sevi pie:
positive sinking, positive sinking...buļ-buļ, buļ-buļ.

un tad izmisīgi atgriežos pie sākotnējā.

būtu jauki varēt sevi asociēt tikai un vienīgi ar vienu emocijstāvokli, citādi tā mētāšanās ļoti nogurdina.

bet kopsummā - > positive thinking, positive thinking!