kaut kāds apātisks rīts. iespējams tāpēc, ka pirmdienas, bet iespējams tāpēc, ka bija rosīga un skaista nedēļas nogale, pēc kuras negribas atgriezties realitātē. bet vēl iespējams, ka tāpēc, ka tik daudz vēl kas jāvar un jāgrib - piemēram, atbildēt uz vienu e-pastu, par kura sarakstes izveidošanās pati vien esmu atbildīga.

ziniet, tā ir sērga - gozēties saulītē guļot zaļā zālītē, izlaižas cilvēks un pēc tam nevar savākties. esmu izlaidusies un nevaru negribu savākties! ki-ki-ki-ki

saņēmu algu. palika bēdīgi.

šī un nākamā nedēļa solās būt jumtu nonesoša - katra diena sāk aizplānoties ar ballīti! bugagaga

es nupat atksārtu, ka apzinātā vecumā man neviens nekad nav rīkojis ballītī. sajutos kā tāds puscilvēks. :(

ak, jā tās ballītes tik apņem abvarotus, jo šodien vakarā klačošanās/lavaši/viņķelis vai kas kreptīgāks pie draudzenes, rīt "dakters dos, dakters dos, dakters brīvu dienu dos" un no darba varēs aizšmaukt jau ap kādiem pl. 16:00 (ks' zi' moš ātrāk), jo kaut kāda tur veselības pārbaude darbam jāiziet (ceru, ka naudu neplēsīs, jo jāiet kaut kur, nevis jebkur). vot!


p.s. es tā gaidu ballītes, ka baidos nogurt no gaidīšanas pirms ballīte var sākties - tas būtu stulbi, bet ņirdzīgi! bugagaga

nedēlas nogale tika pavadīta bez gaļas, jo negribējās, tagad jāiet uz aptieku pirkt dzelzi ampulās, kamēr neesmu no kātiem nogāzusies. ulibajemsa i mašem, ulibajemsa i mašem!

šokolādes biskvīts ir baigā štelle - jāpaeksperimentē un jāizcep!

čujs saka, ka ir klusums pirms vētras. pirms uzmešanas vētras.

ceru, ka kļūdos, lai gan līdzšim - nekad. par šo draudzību gan būtu tiešām puņķi un sasaras gandrīz kā pazaudējot mīlu, jo šīs bija pārāk īstas un tuvas attiecības, pārāk tas cilvēks būs jāizkasa no sevis ārā. lai gan - nu jau ir vieglāk. iespējams tas ir kaut kā abpusēji, iespējams, ka šeit būtu vieta aktīvākai darbībai no manas puses. lai gan nē. ir darīts gana - ja grasās iznīkt, lai iznīkst. ar varu pie sevis nekad nevienu neesmu sējusi un negrasos to pasākt.