man šķiet, ka manu konstanto panīkumu varēt skaidrot ar nosacītu vientulību (nē, nu, nepārprotiet - es mīlu pavadīt laiku ar sevi, man vajag ļoti daudz laika sev, turklāt es vairumu cilvēku nepanesu principā, bet...) - kopš puse no maniem draugiem ir aizbraukuši uz trimdu ārpus LV vai laukiem, dzīve vairs nav tik saulaina un krāsaina. nekad nebiju domājusi, bet man ir pārāk daudz laika priekš sevis! āāāā

man pēķšņi palika ļoti, ļoti žēl nedzirdīgos cilvēkus, jo, kad man nekas nelīdz un emocijas veļas pāri pār malām, palīdz mūzikas terapija, bet kas tad ir viņiem? tā jau ikdienas vides daž-ne-dažādās ir tik draudīgas, bet vņiem nav pat mūzikas.

tagad sametās kauns, ka es vispār mēdzu īdēt un sūkstīties - man ir 2 rokas un 2 kājas un pa lielam visi pārējie orgāni funkcionējoši, lai arī ar kaprīzēm. mēs tik ļoti nevērtējam, ka funkcionējam, jo uztveram to pašu par sevi saprotamu, bet tie visi pat vissīkākie organisma procesi patiesībā ir tik sarežģīti - visi tagad aši, aši sapriecājamies, ka mums viss ir kārtībā!

nu, ko, susļikiņi, šovakar tiekamies pie Saeimas nama?

apollo virsraksts, ka Bērziņš jūtas kā tautas vēlētu deputātu prezidents, savukārt tvnet apgalvo, ka Bērziņš jūtas kā tautas vēlēts prezidents.

tātad jautājums - viena puse piepušķo vai arī otra puse pieklusina? ko ta gaidīt no tautas, ka mediji, kam Rietumeiropā un ASV tiek piedēvēts 4 varas statuss, nespēj savu darbu izdarīt korekti.