tik daudz domu, tik daudz visa kā. atkal.

nezinu, ko ar to pasākt, tāpēc nedaru neko.

ierauties atpakaļ čaulītē - varbūt, bet varbūt ne.

apskaidrības brīžu pēdējā laikā par mazs.

pēdējais deva iespējas, tagad trūkst spēka tās realizēt.

vajag morālo enerdžaizeru, tikai kādu?



upd.: atradu enerdžaizeru, atradu, jip-jei! āhahahaha

viens gan - iespējams esmu labākā meita ever - man ir mātes dienas dāvana, kas māti nonesīs aiz sajūsmas no kājām.

es zinu, ka nav tiesa viss, par ko pašlaik gribās braukt sev pašai augumā, bet kā teiktu Zan', esot uzmanības maukai, kad nevienam nav blakus, kas var nemitīgi atgādināt par pretējo, šodien ir grūti priecāties par sauli.

ak, jā - izrādās meklējot, ko gribās, bet tiekot pie tā, ko vajag, viss vēl tikai sarežģījās.

mozila apdeitojās - ļoti mulsina jaunais izvietojums, tuklāt pārāk atgādina exploreri, kurš man šķiet vispār nepievilcīgs.

huh, nolaidu tvaiku, izdarot nelielu nešpetnību, tagad atliek nepacietībā gaidīt - kas būs, kas būs! muāhahaha

ak, jā - pie lietderīgajām lietām vakar arī izcepu lazanju - nu, moins, ahujiķeļna laba!

mans labākais draugs mani sauc par mazo hitlerīti, how cool is that! ha


ziniet, dzīve tiešām kļūst daudz patīkamāka, kad neturi visas emocijas iekšā, turklāt man par pārsteigumu - strādā labāk par jaukās būtnes tēlu mērķu sasniegšanai, jebkādu mērķu (šeit atļaušos atgādināt, ka cilvēki nav nedz mērķi, kur nu vēl līdzekļi (līdz šitam man vēl augt un augt), drīzāk apstākļi, kas spēlē vai nu tev par labu, vai arī ne, vai arī kā kuru reizi).

jauku jums, mani susļkiņi, šo saulaino dienu! :*

katrā seriālā ir viens personāžs, kurš mani kaitina (gan uzvedība, gan stōrijs), nevaru saprast - tas tā domāts vai es piesienos? hmm...

a ja sašla s umā, a ja sašla s umā...