nevaru pateikt, kas tieši un kāpēc, bet reizēm (piemēram, kad aiz loga iestājies sniega Armagedons)tā kafijas automāta drjaņ ir tik garšīga - mmmmh!

pēkšņi atskārtu, ka neatceros savas lūzerpikčas izcelsmi - nezinu, kāpēc tas tagad ir tik nenormāli svarīgi!

mani drīkst vest uz teārti (jebkuru, arī krievu), operu, baletu (ne LV), kino un saviesīgiem pasākumiem jebkurā brīdi, jap!

man šodien tāds lecīgs garīgais - neņemiet mani pierē, sarunāts?! mcā!

papusdienoju. trupmākās pāris stundas solos bot mierīga un labiņa, tikai tā sūda kafija jāizlej, a to turpina šķebināt, ja!

baidos, ka, ja pateikšu, ka saīsinātajā darba dienā grasos palikt līdz tradicionālajam darba laikam, kāds no maniem cibsusļikiņiem tiešām ieplivinās ar ķebli, ki-ki-ki!

no kabineta iziet IT speciālists ar sakāmo - odno zdelalji, drugoe slamaļi! īsta vīriešu filosofija, man šķiet! :D


p.s. es laikam nespēšu sodien ielikt sevi kaut kādos rāmjos un beigt spamot, fui, slikts ocher, slikts!