neizskaidrojamā kārtā šodien atrasties darbā ir neciešamāk kā parasti.

un man atkal jāatzīst, ka gatavoju lieliski - soļanka sanāca vienkārīs ģeniaļna! mmmmm-jam! gy

darbā puslīdz kā bērnudārzā ir ieviesta pirmssvētku "eņģeļu" būšana, kas nozīmē iešķiebt kaut kādas hreņas, lai otram priecīgāk, tikai man no tā nekāda prieka nav, jo mans aizbilstamais cilvēks sēž kabineta otrā galā un es neredzu, kad/vai ir preiciņš. besī - man tiek laupīts dāvinātprieks, visi Grinči, visi! pē

es varētu gulēt kaut stāvus, lai gan vakar aizgāju ļoti normāli gulēt. mājas, gultu, segu - neko vairāk negribu.

man uzmetās aš tād skaudība - man ar gribās māsu, visiem ir māsas, man nav. un vispār - man notiekti būtu superīga māsa! mi-mi-mi-mi

ja man būtu timotiņa, nē, labāk āboliņa mēle, es varētu nomazgāt pati sev muti. vot.