šķiet darbā visas sievieškārtas būtnes apņēmušās apbērnoties - tas sāk mani biedēt.

baidos citēt, bet Zan' teica, ka laikam jau nekad nebūsim tādas kā agrāk un diez vai ir iespējams to prasīt, bet es neesmu gluži droša, ka esmu mainījusies, iespējams tieši tāpēc apkārtējo pārvērtības TIK ļoti bāžas acīs.

gribu būt mazs mīlīgs kaķītis kādās gādīgās rokās, nevis pieaugušais, kam jāsaskaras ar realitāti un jāpieņem lēmumi.

manas cibas pelēcība nomāc, bet joprojām neesmu atguvusi krāsas, līdz ar to nevaru saprast, kādās krāsās tai jābūt.