man šķiet, ka pamazām iestājas manas pasaules gals un vienīgais, ko varu izdarīt, ir noskstīties, kā viss jūk un brūk.

sajūta, kuru vārdos neietērpsi, ja nu vienīgi sekas - ir notikumi, ir cilvēki un būtu jābūt emocijām, bet nav.

emocijas nāk ar 12-24h novēlošanos.

protams, var jau teikt, ka vispirms jādar, kas jādara un emocijām nav laikā, bet tāda aizture ir nereāla un rezultātā jaunos notikumus iespaido iepriekšējo atieksmes un emocijas, kas nav nedz atbilstošas, nedz sakarīgas.

es esmu haoss. atkal.

šodien man ir pazudušas krāsas. šodien man nav krāsas.