beidzot 1,5 gadu īdēšana ir rezumējusies ar kompja pārinstalēšanu - TĀDS kaifs - viss jauns, tīrs, bez gļukiem, īsi sakot - viss super, neskaitot nejaušu blakus[d]efektu, proti, izdzēstu VISU mūziku, kas ir diezgan disturbējoši. hmmm - nupat pati sev sabojāju prieciņu. bļēē!

mani nupat apgaismoja, ka man esot sadegšanas sindroms darba kontekstā - man tagad laikam būtu jānāk apgaismībai, ka tas tā tiešām ir, bet nenāk. moš es vienkārši esmu īdulīgs radījums, kam naidu pret cilvēci ir vienkārši ērti slēpt aiz sava perfekcionisma? hmm...par šito gan laikam ir vērts padomāt.