kāri uzmetos virsū no TN atnestajiem cepumiem par spīti tam, ka mājās (nez' kāpēc) es cepumus nepatērēju vispār, darbā tie pazūd ļoti ātri.

ai, un es esmu totālākā sliņķe - mājās ir sapirkts viss, lai pagatavotu slinkos tīteņus, bet es nevaru saņemties un piespiest sevi tos pagatavot - ai, ai, ai!

upd: atsevišķās LV vietās tos vēl pazīst kā kaut kādus balodīšu (ne ta viltotos, ne ta slinkos - īsti nezinu), bet man mēle nelokās tos tā nosaukt - ēst kaut ko, ko sauc par +/- beigtiem baložiem - fū!

nu kāpēc šitā ir jādara - man vēl trīs stundas strādāt ar cilvēkiem, kuru paši par sevi paspēs mani izvest, bet nē, tak jāuzzvana darba laikā, jāsarunā hreņa, jāpatērē mani nervi un pēc tam jāizmanto mans plecs, lai paraudātu - jo, redz, nekļūdoties tikai tas, kas neko nedarot. tas jau nekas, ka zem šī lozunga var vārīt visu pasaulē iespējamos sūdus par spīti visiem rīdinājumiem.