Pirms vakar pa nakti izbāzos līdz vidum ārā pa logu biju domājusi, ka, ja man būtu balkons/lodžija, gulētu tajā. Tagad saprotu - nav jēgas, karstums ir visur.
es nezinu, no kurienes tas nāk un kad es beigšu mulst, kad vīrietis uz mani skatās kā uz skaistu un interesantu sievieti, jo es zinu, ka es tāda esmu. Bet kaut kā tajā brīdī haizivs manī izdziest un es pārvēršos par mulsu meiteni.
un tomer - ir patīkama apziņa, ka visu dienu es tiku vērota un mana sajūsma izraisa sajūsmu otrā. :)
25 minūtes. tieši tik ir nepieciešams, lai es nomierinātos un atkal kļūtu par to jauko būtni, kuru vairums no jums zina vai vismaz ir redzējis. 25 minūtes.