kolēģi jautrojas un domā atrakcijas laivu braucienam, a man viss riebjas un par to domāt gribās vismazāk.

es esmu nūģe. vai veca. vai vēl labāk - veca nūģe.

vienīgais varu mēģināt to visu norakstīt uz jūnija izolacionismu. vai arī nē. neko nesaprotu.

negribu rītdienu. nošaujiet mani kāds!

lūdzu?!

cenšos runāt mazāk, citādi no manis inde vien, inde vien.

vienu gan pateikšu - 2 kolēģes pāris dienas atpakaļ publiski paziņoja par savu vairošanos. kopš tā laika visas tās runas mani iedzen ārprātā, jo citu runu mums vairs nav, nēēē! bet lielu, treknu punktu uzlika nupat notikusī sonogrāfijas bildes palaišana pa apli. WTF?!

is it me or tiešām pilnīgi visi debīli palikuši?!