gribēju rakstīt, ka neviens mani nemīl! bet tā nav taisnība :), patiesībā teikums skanētu - neviens mani nemīl pietiekami. vot, tāda atklāsme. cilvēks ir egoistiskā būtne, tikai es ar to egoismu mazliet apdalīta. nē, nē - es nesaku, ka man tas nepiemīt, bet drīkstētu piemist vairāk. so, rezultātā - neviens mani nemīl pietiekami, but i'm so cute! wtf?

Cilvēce nav radības kronis, tikai mazohistu un/vai dročītāju bariņš!

pa kuru laiku es paspēju šitā ieberzties - gan dzīves sadaļas gribu, gan vajag ir pārcēlušās uz mazohēšanas atvilkni, atvilkne "par šito uzdročījam" ir izsmelta, m?

nekas, ja apgreidošos, skatīšos uz savu diplomu un uzdočīšu! to pašu izveikšu, atbraucot no meitenēm un mērcējoties atmiņās par Grieķiju - vismaz hope so.

lai visu iepriekšminētu izdarītu, būtu svētīgi izveikt i-neta un draugu/ģimenes celebātu vismaz līdz 20.05. kāja noteikti kādā brīdī paslīdēs, bet...bet kripatiņas gribasspēka un i can do it!

ap maniem vecākiem ir tāds stōrijs, ka es nemaz nevarēju neizaugt par vienu nolāpītu romantiķi. bet tā kā tēvs bija idiots un visu pats sačakarēja, tad es nevarēju arī vienlaicīgi neizaugt par ciniķi. tagad, kad šamais ir labojies un kļuvis par supertēvu un lielisku cilvēku, man ļoti žēl, ka viņi nekad nevarēs viens otro atklāt no jauna, jo tagad viņi ir tie, kādi vienmēr ir gribējuši būt. jaunība ir traka lieta - reti kurš/a saprot, ko vajag un ko gribās, kur nu vēl prot to savienot.


secinājums - vīrietis pat dabūjis to, ko grib, visu pats sačakarēs. tas gan nenozīmē, ka es sievišķus uzskatu par zelta gabaliņiem.

damn, damn, damn - vakarā, kad man ir iedvesma ķerties klāt md, man ir arī iedvesma gulēt - nāvīga iedvesma gulēt. tagad nesaprotu - ļauties vai spītēties un cerēt, ka pāries. vatesgalva.

ir izņēmumi, kas apstiprina likumsakarību.

nevaru nepiekrist.