tik dīvaini - visi apspriež "es ar brāli to, es ar brāli šito", a manējais ir tik sīks, ka mums vēl nav "es ar brāli to, es ar brāli šito". interesanti, vai būs, kad šamais izaugs. hmmm...

kā būtu, ja mēs vienmēr teiktu ne vien to, ko domājam (šo gan lielais vairums nedara enīvej), bet arī to, ko jūtam? pakaļā tak būtu!

(..) our dreams are going nowhere (..)
upd: acīmredzams dalījums optimistos un pesimistos. es kā morāli redzu, ka, lai sapņi piepildītos, ir daudz un smagi jāstrādā, Leksis - "sapņi piepildās, ja ļoti grib". nu, nez' vai (tikai) gribēšanai ir kāds sakars ar sapņu piepildīšanos.

ir tomēr pāris personas, kuras es nesaprotu, proti, kurām es neredzu cauri, vai arī redzu, bet man liekas pārāk banāli tas, ko redzu, lai pieņemtu, ka tā tiešām ir. iespējams tāpēc, ka ir tikai intuīcija, nevis reāli pierādījumi. lai gan - man ir laba intuīcija. so, laikam būs jāpieņem, ka viss ir tieši tik banāli, cik sākotnēji liekas. a žēl - iespējams, bet tikai iespējams, mēs būtu neslikti draugi (bez-dzimumiskā nozīmē - gy). kaut gan - nē, ir kaut kādā organiska atgrūšanās tajā visā - gluži kā diviem "+" magnētiem, lai gan es vienmēr esmu uzskatījusi sevi par "-" pusi.

pakrūtē kņud - gribās kādam uzdirst vai visiem pēc kārtas. can't decide!

ja avots ir uzticams, tad kāpēc uz to neielikt atsauci? secinajums - avots ne sūda nav uzticams vai pētījums vēl nav iznācis/izdrukāts! bļa, abos gadījumos!