šodien neizskaidrojama trauksmes sajūta, bet varbūt saistāma ar šis nakts murgu, nezinu.

Bet vispār, ja es jums, susļikiņi, katru dienu stāstītu, ko pa nakti murgoju, man visticamāk tiktu pajautās, kādas ripas es riju. vai arī kāpēc neriju. :D

skatos kalendārā, rēķinu ar darbu un visādām citādām lietām saistītus datumus un pilnībā ignorēju faktu. neapzināti. ir dīvaini sevi pie tā pieķert.

Nu jau būs pilni 4 gadi kopš viņš nomira, bet pa visu šo laiku es esmu sapnī viņu redzējusi 2 reizes un tās pašas tā starp citu fonā. es nezinu, iespējams tāpēc, ka es izaugu un sāku saprast, ka cieņa un mīlestība ir jānopelna, tā nenāk pienākuma vai asinsradniecības kārtā. es nevarētu teikt, ka man viņa pietrūkst, ir tikai žēl, ka es izaugu. nezināt bija atviegojums.