gribu savas meitenes atpakaļ - šitā vienmēr, kad sūdīgi, es tieku atstāta viena.

vakar bija ļoti sliki, vakar bija sliktas domas. es reizēm esmu tādā bedrē, ka vienīgais, ko gribu ir tikt ārā - par katru cenu un vienalga kā. un vienalga kā daļa, susļikiņi, jums nepatiktu.

pašlaik, man šķiet, ja es tiktu galā ar MD, es kļūtu par līdzsvarotāko un mier[m]ī[lī]gāko cilvēku ever. manī tiešām iestājas tāds miers, pie kratras domas, ka šis viss varētu būt jau garām un nekādu skolas darbu vairs, nekādas skriešanas un raušanās, nekāds cīnīšanās par to, kam būtu jānak tāpat un viegli.

awesome - mana zagtā kabeļtelevīzija ir atpakaļ! :) :) :)

angļu valodā ir daudzi tādi vārdi, kuru nozīmes skaidras, bet ekvivalenta latviešu valodā nav, īpaši politikas zinātnē - that sucks!

pirmo reizi paņēmu ar varu samīļot Sniegu, kā izrādījās, tā bija pareizā lieta, ko darīt. esmu pārsteigta par mazo ēmo bērnu.

uz šito man tiešām stāv :)

nupat atskārtu, ka manā garderobē nav nekā oranža - kā tas var būt?! tā ir tik priecīga krāsa. vienīgais izskaidrojums ir tāds, ka es nejūtu to kā savu, bet man tik un tā ļoti patīk oranža krāsa. un jā, tagad atcerējos, kā Rē man stāstīja kā bija kādreiz - kādreiz nebija apelsīnu, bet bija oranžas! :)

gribētos burbuļvannu - tagat un tulīt! Ha

bet man jau viss vienmēr notiek pēc tagad un tulīt vai nemaz principa. tas, laikam nav pārāk labi vai pareizi, ja aizdomājas par realitāti.

značit - nav ko domāt! ha

Tā nav labi - manī sāk pamosties niķīgais bērnelis, kurš nav dabūjis burbuļvannu - sargās, kas var! :D

Uh, mazie velnēni, kaķu dirsiņas!

Atlika aizskriet uz veikalu uz 15min. un neaizslēgt mazo skapīti, ka visu saturu izķeskāja un pilnu tepiķi ar varžbarību pievazāja!

Trakāk kā ar bērniem, ka es saku!

makaronu sacepums sanāca labi, tikai pasāļš - tie pulverīši vidusmēra patērētājam sāļēdājam laikam domāti.

vispār ar katru dienu arvien vairāk prasās pikniku ar šasļikiem kaut kur pie upes zaļā zālītē. un sauli, daudz saules. mmm, bērnības garša.