Šodien sakoncentrēt domas šķiet ņeiespējamā misija - dzert vajag mazāk!

Spinnim mozgom čuju, ka pavasari nāk - apetītes nav, tik reizēm kuņģī dīvaina sajūta, kas liecina, ka laikam nāksies kaut ko ierīt. Gaidu vasaru ar tomātiem vai gurķiem un krējumu! :)

Iz vakardienas brokastnieka krājumiem:
dzīve ir skaista kuce ar gariem, taisniem blondien matiem visur, bet kājstārpē tie ir sapīti kranču bizē!

Vēlmes ir viena baigā lieta, tas ir, mainīgā lieta, kuru ietekmē ne vien apkārtējie apstākļi, bet arī kaut kāda iekšēja huiņa, kas ir pielīdzināma mainīgajam līdzsvaram vai citiem stāvokļiem, kas jau nu tur dominē. Lai visas piepildītu, vajag džinu, tikai kā tikt pie tāda džina, kas nedeformē vēlmes būtību?

Nu pat sapratu, ka mana doma ir tikusi strupceļā - vēlmes ir mainīgas, līdz ar to jēga ir mainīga un nav adekvāti iterpretējama, vot. Tātad visas vēlmes ir bezjēdzīgas.

Man jāpadomā.

nevaru izlemt. jūtos kā bezrakstura/bezmugurkaula radījums.

par spīti manai jūtelībai un trauslumam, man ir liela mute un asa mēle.

reizēm pašai ir grūti nebāzt visus vienā maisā - kā sievišķus, tā vīrišķus. sevi jo īpaši.

šodien verbālā diareja, bļa!

pirms runāt nenāktu par sliktu domāt. nu, kā minimums par formulējumu.

Starp citu, no telefona ir iespiestas bildes kompī, tā ka baļļuka dalībnieki un bilžu gribētāji var droši iekomentēt e-pastu adreses - pārsūtīšu kompromāta materiālu! :D