Lasu svešu cilvēku cibas par ilgām, par mīlas mokām, par nespēju izlemt un tiekšanos visu izskaistināt un cerēt uz gaidīto atbildi, nerisināt.

Galvā viena doma - nezinu, kas ir labāk - just sāpes, vai nejust neko.

Lielākoties es vēlos nejust neko, bet priecājos, ka spēju just sāpes - ej un ieskrienies ar pareizo/labāk/vatever kādīgo atbildi!

Ir tik maz dienu, kā šī, kad jūtos pilnīgā līdzsvarā un tieku galā vēsā mierā un ar smaidu uz lūpām ar stresa situācijām. Nezinu, vai tādu iespaidu uz mani rada vakardienas Difterijas profilaktiskā revakcinācija, vai tas ir placebo efekts pēc pabūšanas pie ģimenes ārstes (es, redz, to daru vai nu kad mirstu vai arī, kad jānokārto kāda formalitāte - tātad reizi kādos 1,5 gados).