Vakar bija interesanta diena. Vakars noslēdzās ar dzīves atziņu papildinājumu pie kokčika. Gultā vēl kādu laiku bija karuseļi, kam par godu spilgtākās atziņas netika pierakstītas - a žēl, tagad, protams, ne sūda neatceros! :D

Šodiena nav gada sākums, kad dot solījumus vai uzņemties apņemšanās.
Šodien nav diena, kad atklāsmes birs kā no pārpilnības raga.
Bet šodien ir tā diena, kad gribas sākt dzīvot pašai priekš sevis.
Dienas, kad gribas beigt baidīties un negribas mūžīgi censties aizbēgt no sevis.
Šodien ir līdzsvara diena, pirmā manas dzīves diena.

Man liekas, ka tā ir karma :D

šodien pirmo reizi apsvēru domu, kuru tulīt arī realizēju (jūs, mani draudziņi, jau zinat, ka domu gājiems man veidojas gaismas ātrumā :)), pačekot dažādus cibas j[l]ūzerus. Nu, ar domu, kādu piefrendot, lai atšķaidītu frendlisti ar jaunām asinīm (ar vecajām asinīm viss ir kārtībā, vienkārīs nu, jūs jau zinat - jaunai dzīvei piedienas iegātād jaunus objektus/subjektus/lietas).

Secinājums - mani pievelk/šķiet interesanti j[l]ūzerneimi tikai tiem, kas, palasot ierakstus, izrādās ar māksliniecisku ievirzi.

WTF? Jaunas dzīves nebūs by default?

Sajutos atpalikusi.

Izskrienot cauri dažiem cibas jūzeriem (jā esmu atmetusi jūzer-lūzerus, jo...ai, nu, who care par "jo"), radās sajūta, ka tur tiek kolekcionēti citi jūzeri (nē nu skaidrs, ka strāsts ir gar un ap informāciju/domām/ideju tranzītu, nevis personāliju simpātijām), bet vienalga - OMG!

gribu jaunu veļ-mašīnu.