...reāli sāku domāt, ka deguna bāšana citu dzīvēs ir tikai noliegums un izvairīšanās risināt savu dzīvi, jo, ja risina savu dzīvu, nu, jei bogu, nav laika citu drāmai.

and then agian...ļoti, ļoti, neizsakāmi ļoti pietrūkst saturīgas, gudras diršanas pie vīna glāzes ar savām dāmām, bez vīriem un bērniem, un pārējām drāmām. Tik ļoti, ka šodien telpaugu (!!! jā, jā vecums nāk virsū - laksti sāk interesēt) FB grupā uzbāzos (nedz lūgta, nedz aicināta ar savām pārdomām par dzīvi) kādai nepazīstamai dāmai un... woow, pat saturīgi inteliģenta diskusija izvērtās. Tas palīdzēja drusku aizmirsties (pamukt no realitātes) un ieslīgt pavisam neilgā gribulī mēģināt pacelt smagu, sabiedriski svarīgu tēmu tādā ļoti praktiskā un šturmējošā veidā. Bet, nē, nē, atgriešam kājas uz māti zemi un atliekam šo uz gadiem 10, kad iespējams sava dzīve būs izrisināta līdz tādam līmenim, ka atbrīvojas kādi reāli iekšējie resursi to smago tēmu arī faktiski pacelt, ne tikai idejiski.

Oooommmmmm....ommmmmm....ommmm

pirmkārt, negribās strādāt, nu, tā, ka nemaz
otrkārt, nav motivācijas, jo visi lohi, visi pidari, ha

...eeeem, es jau saprotu, ka negribēt strādāt pēc atvaļinājuma ir gan drīz vai norma, bet tas laiskums, kas šobrīd manī mīt, nav vārdos aprakstāms! ^__^

Life's GOOOOD, susļikiņi!

ja paskatos uz fendlistes cibierakstiem caur manas personības prizmu, tad droši vien var teikt, ka ieraksti top emociju sakāpnātības brīdī, līdz ar to saturs un forma tomēr būtu cenzējama, izmantojot konkrētās personas personības prizmu. bet ko tad, ja tu vairs īsi neesi drošs, kada tad īsti ir konkrētā cilvēka personības prizma?...

atvaļinājums izvērties tik rosīgs, ka, šķiet, vajadzēs atpūtu no atvaļinājuma, gy

in other news - ir neliels autokursu žāksts, ka nevar saprast: a) mest mieru un beigt notriekt naudu, jo nu jau sāk izskatīties pēc melnā cauruma makā tas viss pasākums ar instruktoriem, b) braukt ar mīļotā autiņu un mainīt instruktoru?

Vakar izbraukājāmies uz un pa Jelgavu. Es pie stūres. Abiem veseli nervi un man uz jautājumu "Vai esmu totāla katastrofa?" tika atbildēts, ka galīgi nē, līdz ar to pagaidām palieku pie b) varianta, bet, nu, kaut kā pārāk traumatisks tas viss pasākums...

nu, ko? laiks atkal nodoties saulītes varā, gy

Nēnu, protams, kāpēc gan nevarētu gadsimtiem nemežģītu potīti samežģīt atvaļinājuma laikā, lai, kad ārā spridzina pēdējā vasaras saule, pagulētu mājās gultā!!!


Nekaaaas, lai vai kas, bet rīt uz jūru pa ļubomu, vot!

ziniet, mani susļikiņi, tas pēdējais pusgads ir bijis tik piesātināts,
ka pat nezinu, no kura gala sākt...tā ka izlēmu nesākt nemaz :D


ak, jā - Šīrans bija oō*!

māja - spīd un laistās?
check!
veļa samazgāta?
check!
gardi šokolādes lāsīšu cepumi sacepti?
check!
frikadeļu zupiņa savārīta?
proceeding
rīt darba diena?
bbbring it onnn!!!

susļiki mīļie, katru reizi, KATRU, kad iedomāsieties čīkstēt par dzīves garlaicību, apnicību vai citam blēņām, esiet tik labi un atcerieties savu pēdējo briesmīgāko slimošanu. atcerieties, cik briesmīgi jutāties, kad temperatūra sit augstu vilni, lauž visu, ko vien var un nevar, puņķi iemitinajušies ne vien deguna dobumā, bet, šķiet, aizbetonējuši smadzenēm paredzēto vietu un nespēks tāds, ka grūti pat plakstiņus turēt vaļā. atcerieties to visu ļoti precīzi un ļaujiet smadzenēm apspēlēt šo krāšņo ainu, bet pēc tam pārjautājiet sev, vai tiešām šobrīd viss ir tik slikti vai arī ir vērts savākt savu sūdu kopā un izdarīt kaut ko lietderīgu vai vienkārši patīkamu, lai sajustos labāk emocionāli un pēc tam spētu gāzt kalnus, jo patiesībā jums taču nekas nekait un jūs to varat!

produktīvi slimojos pa māju

interneti mani garlaiko, man labāk patīk dzīvu cilvēku kompānija.

bet pag - man taču riebjas cilvēki!

muāhahahā

un vēl - es nespēju skatīties uz ciedru riekstiem, kur nu vēl iedomāties, ka kāds tos varētu ēst - tie vienmēr izskatās, kā tie baltie, treknie mušu tārpi - fubļa!

ir lietas, kuras vienkārši vajag izdarīt, bet es, jeibogu, nevaru saņemties sevi piespiest nomazgāt divu dienu sakrātos traukus par godu vakardienas dubļu zampai, kas gāzās āra no krāna. kā man tas ir noriebies! es vienkārši gribu pārvākties, bet LCD izliekas kurls, fāāāāk...

nē, nu, no gulēšanas ar seju spilvenā, ja neskaita to, ka princesēm jau nepiedienas, vismaz ir viens labums (kā Zan' reiz izteicās) "lelles acis" paliek vēl lellīgākas, mikiki

un atnāca saule - noskūpstīja, noglāstīja...

manis te nav, esmu tur - lielajā dzīvē
ar galaktikas izmēra plāniem, neaptverami laimīga un mīlēta.

pat mans horoskops nemitīgi man māca pacietību...

nu tāds fuuuuuck!