oblica

Šonakt notika ūberkrutā atlase darbam kaut kādā Ļoti Atbildīgā un Ļoti Prestižā kompānijā tikpat Ļoti Atbildīgā un Ļoti Prestižā amatā. Nez kāpēc visa procedūra notika tādā kā autoplacī, kas ļoti līdzinājās autoplacim pie "Olimpijas" no kurienes pagājšgad startējām uz līgošanu pie mako . Atlasē piedalījās tikai sievieškārtas būtnes, pie kam uz atlasi jāierodas bija iekš kaut kā rōzā.

Es, sev nesaprotamu iemeslu dēļ, biju informēta par to, ka tāda atlase būs un virsroku pār manu visnotaļ jauko, piemīlīgo un visādi citādi burvīgo iedabu ņēma grēcīgās lepnības domas. Un tā es, ieģērbusies garā, skaistā, izcili piegulošā rōzā kleitā un rōzā kurpēs cēli nodefilēju pa to autoplaci, kas ļoti līdzinājās autoplacim pie "Olimpijas" no kurienes pagājšgad startējām uz līgošanu pie mako , garām bariņam rōzā ieģērbušos jaunkundžu un pie sevis nejauki ķiķināju: "He, he, he! Stresojiet, stresojiet un svīstiet vien! Tagad tak jūs redzat, kurš ir The Best šitai štellei, uz ko jūs visas cerat, tikai jūs, duročkas iekš rōzā, i nenojaušat, ka es atlasē darbam kaut kādā Ļoti Atbildīgā un Ļoti Prestižā kompānijā tikpat Ļoti Atbildīgā un Ļoti Prestižā amatā nemaz nepiedalos!"

Un tā es tur divreizes nodefilēju viņām garām dikti nejauki pie sevis ķiķinādama un aš viņu stresa sviedru smaku sajusdama.

Hi-hi!
K čemu bi eto? :))

ā, uzvarēja esinja , bet es jau iepriekš zināju, ka viņa uzvarēs. :D Pačukstēšu, ka viņai bija kaut kādi rōzā tilla svārki un rōzā matu stīpiņa.