hujova, bļin |
[20. Mar 2007|20:33] |
Zini to sajūtu, kad pēkšņi attopies, ka sava egoisma un pašmīlas dēļ esi nodarījis pāri cilvēkam, kurš bijis tev nākamais svarīgākais aiz sevis paša? Sajūtu, kad sīkos gabaliņos sašķīst gandrīz sešus gadus veidotas attiecības un nekas, itin nekas nav labojams. Sajūtu, kad viss, ko vari pateikt ir - piedod, man nav attaisnojuma. To brīdi, kad pēc pārliecības "esmu stipra, visu varu, man nevienu nevajag, es gribu būt viena", saproti, ka esi melojis sev. Kad apzinies, ka esi pakļāvies katrai savai iegribai, katrai savai kaprīzei un, kad paša pusdzīvā sirdsapziņa uzdrošinājās ko vārgi iebilst, vienmēr pārliecinājis sevi ar tekstu - da nu, dzīvojam tikai vienreiz un rīkojies tā, kā tajā brīdī liek tavs ego, tādējādi iznīcinot to, kurš tevis dēļ ir bijis gatavs uz visu - nostāties pret savu ģimeni, pieņemt tavas kaprīzes, aiz matiem izvilkt no jebkuras bedres, to vienīgo, kuru patiesi vari nosaukt par draugu, to vienīgo, kurš bijis tev gan tēvs, gan mīļākais, gan labākais draugs vienā personā.
Ja Tu vēl to sajūtu neesi iepazinis, no sirds novēlu nekad neiepazīt.
Un vissmagākais ir brīdis, kad viņš nevis kliedz, lamājas un pasaka to, ko tu patiesi esi pelnījis, bet apskauj un saka - man ļoti sāp, bet es tev piedodu, mūsu attiecības ir beigušās.
Neizraudātas asaras rīkli žņaudz. Taisnība tiem, kas saka, ka mēs īsti novērtējam tikai to, ko zaudējam. Un piedzērusies esmu kā lops. |
|
|
Comments: |
Tu tagad ņirgājies par iereibušu pilsoni, ja?
O, ņirgas mani mierina, žēl, ka nejūtu, cik ....-ļoti. :(
Nu pag, pag - kas mīlējas, tas ķīvējas, ne? varbūt viss vēl nav zaudēts! katrā gadījumā, jūtu Tev līdz...
Reizēm šādus skaistus momentus, kad otrs ir nogrēkojies, izmanto, lai smuki un nevainīgi pārtrauktu attiecības, kuras pašam vairs negribās... Citādi tak mēģinātu vēl glābt, ne? :)
Vispār jau mēģināja un kā vēl, tikai es pamanījos visu salaist vēl lielākā dēlī. Vot, man uz to ir riktīgs talants, tāds ļoooti izteikts talants.
Un tagad fiksi atrodi kādu labumu sev no tā visa :)
šodien ne, mož rīt pameklēšu. Da nu - ir jau arī visādas pozitīvās puses tam visam, bet nevaru nevaru nevaru pārvārīt to, ka viņam tik ļoti nodarīju pāri. Vot, kaut kā baisi vainīga jūtos.
To par ķīvēšanos gan nesauc. To sauc savādāk - par spļāvienu ģīmī. No manas puses protams. Un tur nu nekas nav līdzams vairs. Vot, bļin. Par līdzjušanu - paldies. Un mazliet līdzjušanas pietaupi rītam, kad man būs draaaaaaaaaaausmīgas paģiras, ja? :*
Nu, rīt es skaitīšu taimiņus, tādas ļoti skaistas zivis, bildes arī būs. Tīklā būšu vakarā. :*))
| From: | liene |
Date: | 25. Aprīlis 2007 - 21:34 |
---|
| | | (Link) |
|
es to sajūtu patiešām negribu iepazīt. kaut izdotos Tev to piedot arī sev - lai kas arī nebūtu Tavu pārdzīvojumu iemesls.
rīt arī varēsi dabūt kādu gabaliņu līdzjūtības, noteikti.
p.s. tiešām kkāda čilli pica ne un ne Tev tās cigaretes? | |