The · Nightqueens · Game

".. neskatoties uz dažādajām balsīm, visa dzīvā radība, visas būtnes, arī koki sarunājas savā starpā vienā - pirmtēlu, nojautu, sapņu, sirds un bilžu - valodā. Vienīgais, kas šo valodu vairs nespēj ne saprast, ne tajā runāt, ir cilvēks, un tas ir ļoti bēdīgi. Tas esot tāpēc, ka cilvēks vairs nesapņo un negrib dzīvot visā plašajā īstenībā, bet iešaurina to savos melos, likumos, interesēs, nedomājot ne par ko vairāk un visu dalot sev labajos un sliktajos, sev vajadzīgajos un lielajos. Cilvēks vairs nezina, kas ir viena lielā patiesība. Cilvēks vairs nespēj ieraudzīt dabas skaistumu, nezina, kas patiešām ir svarīgs, un tāpēc visu izposta. Tas esot bēdu, nelaimju un nenovēršamas bojāejas ceļš.

Ralfs Kokins "Kurzemes vilkaču nostāsti"

Exorcista saraksts par lietām un parādībām, kas kaitina, man lika aizdomāties par lietām, kas kaitina mani. No sākuma man likās,ka saraksts nebūs pārāk garšs,bet tas tik auga un auga, un auga, un auga, līdz tas jau sāka mani kaitināt.

+Tas,ka, ierodoties Rīgā, man vienmēr ir iekšējais kliedziens,ka Rīga smird.
+ Tēja maisiņos
+ Karsts vai silts piens
+ Muļķīgi jautājumi, kas rodas no slinkuma izlasīt tekstu līdz galam.
+ Cilvēki,kam kājās ir bikses, kurām sānos ir baltas strīpas
+ Pārlieka pieklājība, kurā ietilpst arī cilvēku uzrunāšana uz Jūs
+ Skolēni
+ Reklāmas
+ Atkritumu mešana uz ielas un ūdeņos
+ Atkritumu nešķirošana
+ Kāpu iežogošana
+ Draugu un radinieku uzticības izmantošana
+ Kedas
+ Grāmatu nelasīšana
+ Apzināta pāri darīšana dzīvniekiem
+ Jebkas,kas saistīts ar politiku
+ Mobilo telefonu melodiju atskaņošana sabiedriskās vietās,kas vispār ir autortiesību pārkāpums
+ Iphone fani
+ Inflācija,kas rodas tikai tāpēc,ka kāds pateicis,ka jābūt inflācijai.
+ Cilvēki,kas vairāku gadu desmitu laikā, ko ir nodzīvojuši Latvijā, nav varējuši iemācīties Latviešu valodu
+ Cilvēki, kas liek man darīt lietas, ko nevēlos.
+ Stāsti,kas sākas ar vārdiem "Manos laikos..." vai "Ja es būtu tavā vietā..."
+ Latvijas šoferu braukšanas kultūra
+ Pedantisms
+ Cilvēki,kas kavē
+ Mana sliktā redze
+ Cilvēki,kas uzskata,ka biologi pēta tikai puķes
+ Daudzu pasakaini skaistu māju nolaišana un apgānīšana
+ Kagors un alus,kas nav alus
+ Cilveki,kas aizņemas naudu un lietas un neatdod
+ Filmu surdotulkojumi krieviski
+ Cacas
+ Žurksunīši
+ Apzināta pasākumu sabotāža
+ Grafiti un tagi visur,kur vien skaties
+ Bērnu neuzvešanās teātrī un kino
+ Tas,ka labojot kontroldarbus var tik labi just,ka loģiskā domāšana ir labi ja vienam no 30 cilvēkiem
+ Detektīvromāni,jo viņu dēļ es jūtos apčakarēta
+ Cilvēki, kas piespļauda ielas
+ Smēķēšana
+ Stāvēšana kājās rīta vilcienā, kad ļoti nāk miegs.
+ Mērfijs
+ Majonēze maizītēs
+ Origõti
+ Tas,ka cilvēki neapzinās, cik skaisti viņi ir
+ Rindas pie tualetes
+ Jaunie krēsli vilcienos,jo viņos ir pārāk daudz robežu un, iekāpjot vilcienā, nevar redzet, vai un kur vēl var apsēsties
+ Tas,ka spēlējot boulingu, vienmēr sašķaidu labās rokas īkšķa nagu
+ Tas,ka mani šodien nosauca par panku
+ Tas,ka daļa grāmatu ir pārāk dārgas
+ Šis saraksts jau ir pārāk garš
+ Cilvēku pārlieku lielā mantkārība
+ Greizsirdība
+ Rītos,kad visvairāk gribas kafiju, automāts ir salūzis
+ Avīzes
+ Spalvas ne tur, kur gribētos
+ Necieņa pret kokiem
+ Iešana garām Roxy
+ Sniegavīru un smilšu piļu demolēšana
+ Gļēvulība
+ Vīrieši,kas ir vājāki par mani
+ copy, paste - "interfaks"
+ Netiro trauku kalni, kas tik krājas un krājas
+ Amonija hlorīds
+ Lavandas smarža
+ Sajūta,ka mani izmanto
+ Apziņa,ka man, acīs skatoties, melo
+ Komatu neizmantošana
+ Pokemonu rakstība
+ Omas taisītās miltu mērces
+ Muguras sāpes
+ Pēc Mārtiņa beķerejā svaigi ceptu buljona pīrādziņu ēšanas visur citur taisītie man liekas negaršīgi
+ Rakstīšana ar zilu pildspalvu
+ Atklāta špikošana no manis, kur ietilpst arī ideju zagšana
+ Cilvēku satraukums par to,ko par viņiem domā citi
+ Uzmākšanās,kad man ļoti nāk miegs
+ Mēnešreizes
+ Cilvēku nespēja kaut ko izdarīt un kļūt līdz ar to laimīgākiem, jo ir bailes aizskart vai sāpināt kādu citu
+ Priekšlaicīga nāve
+ Visvairāk mani laikam kaitina bezpalīdzības sajūta,kad kādam man mīļam cilvēkam ir slikti vai sāp.

No 7. - 12. novembrim kt K.Suns notiek LKA studentu filmu skate. Izrāžu sākums 21nos. Ieeja:bez maksas.

8., 10. un 12. būs skatāma arī filma "Raganas dārzs", kur galvenajā lomā esmu ES ^^

Vajadzēja man iegādāties mēnešbiļeti. Pie kases ierados 12:31. Pusdienu pārtraukums viņiem sākas 12:30. Nu ko, pusstunda kaut kur jānosit, jo kartiņu man tomēr vajag, tāpēc devos uz vietu, kur ļoti sen nebija deguns radīts - uz centrāltirgus paviljoniem ar domu, ka jāatrod zivis. Tā kā biju makten izsalkusi, bija interesanti izbaudīt tur piedāvātās smaržas. Gaļas paviljons no sākumā nekādas simpātijas neizraisīja, bet tad es uztvēru kādu patīkamu toni, kuram sekoju. Nonācu pie žāvējumiem un kurinājuniem. Caur cilvēku biezoknim redzēju gardās gaļinas, bet pārvarēju kārdinājumu kādu no viņām iegādāties. Izgāju ārā un es tikt kārdināta ar smukiem granātāboliem, bet es atkal noturējos. Piena paviljonā virmoja patīkama biezpiena smarža, siera rituļi man smaidīja pretī kā maija saulītes, bet nekas īpašu interesi nepievērsa. Maxima un Supper Netto veikali manī izraisīja nepatīkamas izjūtas, ko tirgū man tomēr gribas tirgu, nevis kaut kādus pensionāru veikalus. Pa vidam vēl bija viens nežēlīgi aromātisks garšvielu stends,kas darīja mani nervozu, bet es sev atgādināju,ka man šobrīd garšvielas pietiek, un pierunāju sevi,ka šoreiz ne, bet nājamreiz,kad gadīšos tuvumā, noteikti kaut ko iegādāšos saviem garšu eksperimentiem.
Tad nu beidzot nonācu galamērķī jaukajā zivju pasaulē. Nopriecājos par piedāvātajiem gardumiem, šo to pusdienām un vakariņām iegādājos un laimīga devos prom.
Rīgas centrāltirgus manā apziņā nav tikai tirgus, tas ir kas daudz vairāk. Bērnībā brauciens ar omu uz torieni bija īpašs iknedēļas piedzīvojums uz lielo pasauli,kur var dabūt gandrīz visu, ko sirds un vēders kāro.
Šodien bija pirmā reize šajā tūkstošgadē, kad pastaigājos pa šīm bijušajām cepelīnu mājvietām. Gan jau vēl drīzumā atgriezīšos,bet šodien tramvaji un vilciens, ar ko braucu ir pildīti ar karsti kūpinātu zivju aromāta molekulām.

Man vajadzētu tagad cītīgi mācīties fiziku, bet ko es daru? Lasu burvīgi burvīgos stāstus par Vinniju Pūku un viņa draugiem ^^

Cepti āboli ar šokolādes mērci un zaļā tēja ar Rīgas melno balzamu - lielisks veids kā sasildīties ^^
...lai ari gribētos sasildīties viena citā konkrēta veidā, bet kas šobrīd nav iespējams

Jau trīs nedēļas oma darba dienas pavada slimnīcā uz apstarošanām, kas nozīmē, ka man jābūt mājās, lai visi kaķi būtu paēduši un apmīļoti. Darba dienās man nav laika darīt visādus mājsaimniecības un dārza darbus, tāpēc, kad oma atgriežas, uzreiz seko pārmetumi, kāpēc māja kā elle un nekas nav darīts. Tāpēc man nedēļas nogalēs liek tēriņu pa māju un dārzu kā arī ēst daudz vairāk nekā es to fiziski varu izdarīt.
Šodien man tika pavēlēts uz visu nākamo mēnesi kā arī uz aiznākamā mēneša sākumu neko vispār neieplānot - nekādu teātri, nekādus koncertus, nekādus citus pasākumus.
Ja man ilgāk par mēnesi būs režīms studijas, darbs, vergošana pa māju, tad ar mani labi nebūs. Tikai viena no manām daļām - Marija - spēj dzīvot pēc šāda režīma. Regīnai vajag sabiedrību un Aivaram vajag mākslu un skaistumu. Zvērs satrakosies un es uzsprāgšu. Visdrīzāk saslimšu vai aizbēgšu vispār no valsts. Vēlos arī savu laiku pavadīt kopā ar savu lielisko vīrieti, uz kuru es šobrīd jūtos nedaudz apvainojusies, bet gan jau tas drīz pāries.

Pirms nu jau mēneša ar omu nolēmām, ka mājās otrajā stāvā ir nepieciešama jauna krāsniņa, tāpēc man tika uzdota misija pie tādas tikt.
Ar krāsniņu izskatīšanu un uzstādīšanu Latvijā nodarbojas firma siltumameistars, tāpēc devos pie viņiem ciemos. Apkalpošana laipna, puiši vismaz izskatās, ka cenšas. Izvēlējos krāsniņu, samaksāju naudiņu, iedevu viņiem savas koordinātas un gaidīju piesolīto meistara zvanu, kam vajadzēja būt nākamās nedēļas laikā. Nesagaidīju. Nākamajā nedēļā viņi tika pie epasta no manis kā arī pie zvana no manas omes. Uz epastu man neatbildēja un nomai solīja nākamā dienā, ka man piezvanīs. Zvanu nesagaidīju. Šonedēļ devos pie viņiem atkal ciemos. Pārdevējs sazvanījās ar otru meistaru, jo pirmais visu šo mēnesi esot bijis pārāk aizņemts. Pēc pāris stundām man meistars vārdā Aivars tiešām piezvanīja un teicās šodien no rīta piezvanīt un atbraukt paskaties kas un kā. Man neviens nav šodien zvanījis un meistars klausuli arī neceļ.
Visa šī dēļ es jūtos diezgan dusmīga un sabozusies. būs man tagad kārtīgi jāpaēd un jāiet lasīt tālāk Meistaru un Margaritu.

Kaut ko tik dīvainu es laikam savā mūžā vēl nebiju gatavojusi. Man maisiņā mētājā pieci kivi, kas jau gandrīz juka laukā. Es viņus visus somizoju un saliku vienā bļodā. Sākotnējā doma bija to visu pārvērst par saldējuma kokteili, bet nez kāpēc šī doma pārgāja. Tad es viņus visus samīcīju vienā pamatīgā kivi putrā un pievienoju vienu olu, jo man radās doma taisīt kivi pankūkas. Parastos miltus man likt klāt negibējās, tapēc pievienoju ķirbju miltus. Tad vēl klat tika likts cukurs un kanēlis. No sākuma mēģināju to visu cept kā pankūkas, bet tās tomēr neturējās kopā, tāpēc visu samīcīju uz pannas vienā masā un man sanāca kivi sacepums. Uzliku to visu uz šķīvaja un pārlēju ar Rīgas melno balzamu. Lai cik dīvaini tas viss neizklausītos un neizskatītos, tas ir sanācis nenormāli gards.

Vakardiena bija visnotaļ interesanta diena. Nelāga ziņa,ka jauka paziņa ir mirusi mani izsita no līdzsvara līdz pat vakaram. Darbā uzdevumu kalns tik auga un auga. Gan jau tikšu ar to visu galā. Patīkamā daļa bija tā,ka satiku visās malās daudz draugu, no kuriem daļa nebija tiešām sen redzēti. Bija liels prieks par to. Bet dīvaini,ka parasti dienas laikā satieku labi ja divus, bet vakar tie bija astoņi.