šodien es aizvedu skuķus uz skolu (tur viņiem ķipa ir ko darīt), atnācu iedzert otro kafiju, paņēmu bērnu, aizgājām Darīt Lietas. 1) nopirkām kājām kremus un dezodorantus jo vasara un DzSv, 2) humpalās laikojām bikses - protams, ka nenopirku, nopirku segas pārvalku par 0.75€, 3) bijām Drogās jo kaut kas ko aizmirsu, 4) pie šuvējas aiznesu atšūt biksēm galus (psc 12€!) 5) nopirku bumbu futbolam. beidzot. man liekas ka pirmoreiz prasīja pirms 2 gadiem (nopūta, žests)
aizgājām uz skolu pakaļ sīkajām, tās visu pusotru stundu bija tupējušas pie skapja un negāja iekšā, ierāvušās sevī ne ar skolotāju ne citiem bērniem ne mantām nespēlējās un filmu neskatījās, protams, izbesījušās. man arī izmisums, pieņēmu mērus. sarunāju, ka rīt arī vecākais var tur iet, cerams būs arī viena viņu druška, bet nu vispār bēdu leja ar visiem citiem maniem plāniem.
pabaroju šos, vecākais izprasījās ārā futbolēt, pagulēju, kāds pie galvas agonēja, ka nav ko darīt gaaarlaicīgi. izvārījām frikadeļu zupu (sīkās frikadelēja, gāja ļ.raiti), izcepu kartupeļus un gāju staigāties jo nevaru izteikt kā man viss riebās. nogāju kādus 5 km, tagad sāp mugura bet smadzene drusku atpūtās un endorfīni tomēr izdalās. sarunāju ar draudzeni otrā Rīgas galā atkal vakarā 'iziet uzpīpēt' uz dažiem kilometriem telefona sarunas
lielais gada darbs būtu nozāģēt to sasodīto egli. tur gan vajag gandrīz vasaras beigas un arboristu un tad cerēt, ka pilsēta neuzliek sodu. gan jau sods tāpat ir lētāk nekā a) atļauja, b) ja nogāžas uz terases, izbliež logus un salauž jumtu
vakar noslaucīju ķipa terases bruģi, šodien ar vīru aizstiepām galdu un solus, viņš noskaloja, es noberzu ar sodu. vismaz viens mazs stūrītis izdarīts patīkami, tur putni bija baisi nodirsuši.
mājā visos stūros vidžina: wc ventilācijas trubā (reāli iekšā trubā, vismaz metra dziļumā) ligzda ir kovārņiem, jumta stūrī virs notekcaurules (ja izkritīs būs gandrīz kā akvaparkā) ir mājas strazdam. vecajā ērkšķogu krūmā ir lielajai zīlei. jumta korē ir zvirbulim. man liekas, ka otrā jumta korē arī zvirbulim un jumta stūrī virs mātes istabas arī. lauka balodim ir mazajā eglē, kaimiņu liepu rindā (pie mūsu robežas) ir žagatām un es noteikti jau esmu kādu aizmirsusi. tēvs uztraucās, ka šogad sikspārņi vēl nav manīti, ka tik tas kaimiņu šķūnis nav aiztaisīts ciet, es saku jātaisa būris, viņš šokā
biju ciemos pie draudzenes, viņai viss dārzs bija applūdis, ar vīra gumijniekiem no ūdens līdz ceļiem aiz matiem tomātus no siltumnīcas esot cēlusi laukā. es arī gribu dārznieka raizes un sirdssāpes! un priekus
šodien mammai palīdzēju internetbanku, vakar nokurināju ugunskura vietā saliktos zarus, viss bija dūmos (maza man kačigara pieredze), cenšoties applūkt garo zāli ap kurtuvi uzgtiezu pirkstu uz ērkšķa, pabeidzu šodien. vismaz kāds darbiņš izdarīts. un tas viss ar migrēnu dienas garumā un gulēšanu plaušā
sapinos meistarībā un uz liecību saņemšanu 8:45 sīkas aizvedu 9:15. desmit minūtes agonēja, jo kurpes (kuras nopirkām pirms nedēļas?) pēkšņi par lielu. vai nu nopirku no diviem pāriem nepareizās vai mistiski tad derēja, tagad ne
principā gandrīz nesāpīgi
vakar no domāšanas un organizēšanas un pievākšanas nevarēju aizmigt, jo galvā reāli dūca. galvā, nevis ausīs. nu un šodien no rīta bija ķipa labāk, līdz sapratu, ka sīkam ZZ papildināšanai naudu aizskaitīju uz Biti. labi, ka laicīgi attapos un aizskaitīju arī pareizi. un tad ap deviņiem noskaidroju (pirmā un vienīgā no klases vecākiem), ka pagarinātās grupas skolotāja brauc ekskursijā ar trešo klasi un šodien nebūs. klases audzinātāju nevarēju sazvanīt (viņiem šodien ārā vasaras jubilāru pikniks), pārzvanīja un es tagad kā uz adatām gaidu ziņu vai tajos 11:05 jāiet paņemt no skolas vai tomēr varēs ar draudziņiem ietusēt pagarinātajā grupā vai kabinetā, kas saucas citādāk un ir lielākām klasēm. galva tāda kā ar to būtu rakusi
aaaaaaaaaa
šodien piepildīju sapni un biju Babītes rododendru audzētavā (kaut visi sapņi būtu tik viegli piepildāmi!) ļoti ļoti patika. krāsu terapija! diemžēl liela daļa rododendru smirž (mazāka proporcija kā Zoodārzā, protams, tur laikam sastādīti gandrīz tikai smirdīgie ar otanžajiem ziediņiem), ļoti patīk man tās taciņas pa zāli starp kokiem un gaismēnām. izrādās šonedēļ katru dienu tur ir koncerti astoņos vakarā. diezgan daudz soliņu (gavenā daļa publikas bija dāmas krietni gados). ļoti daudz skaisti rozā un violetu krāsu, ziedu izmēri visdažādākie un tā kā bija pasaulē labākā kompānija (kas var būt labāks par omulīgu todleru! jo īpaši ja raudas un niķi uz tevi neattiecas ne druskas) un cigoriņu kafijas saldējums un visur dziedāja putniņi un dīķī kurkstēja varde un odu nebija pārāk daudz, atlaida grūtumiņš
šobrīd ir īstais laiks iet, zied milzīgie krūmi, man gan gandrīz vai gribētos pēc nedēļas aizbraukt vēlreiz. manā vārdā un vīra vārdā nosauktie neziedēja pagaidām un vienas meitas vārdā nosauktos gan jau redzēju ekspozīcijā bet bez šiltītes
ļoti iesaku!
mīļai paziņai nomira mamma. gribu uz bērēm, bet nesaprotu - 12:00 bēres, mazpilsētā, 14os skuķim mūzikas skolā iestājeksāmens, Rīgā, 16:00 suns Jelgavā pie kardiologa. nu labi, kardiologu pārcelšu lai mamma mierīgi var uz bērēm
famīlija aizbrauca uz vīramātes laukiem (visi nogulējām nereāli ilgi), bet es neaizbraucu ciemos, jo man jutīgi zobi un no rīta spējā auss un viss besī. tādēļ es rīkojos konstruktīvi:
- sašķiroju savas zeķbikses (aaaarrgh)
- izmazgāju veļu
- sašuvu četrām zeķēm caurumiņus (aaaargh)
- pārbaudīju bērna svinīgo drēbju un dejošanas komplekta stāvokli
- noskuvu puikas izejamās bikses (izgludināt nejaudāju jo aaargh)
- apģērbu maisam sašuvu raifera galus lai kuģītis nelec ārā (aaargh wtf, kāpēc to nevar izdarīt rūpnīcā?!)
- saliku bikses lai aiznestu pie šuvējas
- izmazgāju komposta spainīti
karoče man tagad ir piekususi galva un viss drusku riebjas. visvairāk tas, ka šitie štrunti aizņem nereāli daudz laika un rezultātu gandrīz neredz lai arī esi konkrēti ņēmies divas stundas
gan jau te lasa arī kādi dancotāji vai tiem pietuvinātās personas - kas vēl bez oglītes un plāksteriem būtu jāsagādā Dziesmu svētkiem?
taisīju naan, mīkla neizrūga, sacepu kipa pankūciņās. baigi labās! dod Dievs citreiz atcerēties šito variantu
saņēmos, biju uz zobu higiēnu. tas, protams, bija briesmīgi, bet vismazāk briesmīgi no visām reizēm, tā kā iešu pie tās dāmas atkal. man pat ir starpzobu telpa tur, kur tai jābūt! dažās vietās, protams, nevis visur. vizītes sākumā 'sen neesat bijusi? jutīgi zobi?' un tas arī bija viss līdz beigām, kur sāka taisnoties, ka visu nevar un tur kur ir dzeltens tas ir nodilums, nevis aplikums. tik forši, ka nebija jādomā kā atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem un visu laiku smaganas atsāpināja ar gēlu, es, protams, ar degunu jutu, ka asiņo, bet bija loti mierīgi. un tikai 80, kas laikam jau šobrīd ir gandrīz lētucis
un vispār ja vajag skaistus traukus ļoti iesaku iečekot Pepco. gan ikdienai, gan terasei, gan piknikiem. man nav vakances, bet garāmejot vienmēr papriecājos
a aptieka iz zelta bedre! bankrots, protams, bet tur ir visādi baigi labie plāksteri. polsterīši ar caurumu varžacīm, polsterīši ar caurumu+salicilskābes disku pretkārpu apstrādei (turoties it kā 48h, bet nu diennakti toč), silikona plāksteri-polsteri tulznām. ja vēl es atrastu kur Rīgās normālos veikalos (aizej ar vajadzību, iznāc ar štruntu) dabūt silikona paliktņus papēžiem un pēdām vispār būtu labi. a tā šodien zvanīju mammai lai nopērk mazpilsētā un paņem uz Jelgavu, kur tikāmies uz suņa vizīti pie acu ārsta :D
ja es visu šito sagādātu arī sev pie vajadzības (ne tikai 3+), vispār dzīvei būtu cita garša un kvalitāte. man gan sen nav bijis patiesu ciešanu smuku, bet neērtu apavu dēļ, tas posms ir noiets, nu sākušās vecuma kaites :D
viens posms nu ir noslēdzies. vispār tas bija diezgan traki, šodien svīzdama centos samenedžēt to, kas visu laiku nebija iespējams. galva kūp, bet diži gudrāka neesmu palikusi :D jāatrod sīkām zobārsts par kvotām, pašai piektdien zobu higiēna, ģ.ā. un bērnai pēdējā vijoles nodarbība. bet kaut kas tur ir par daudz, būtu jāatceļ, nejaudāšu. jau tā nereāls brīnums ir tas, ka savā trakajā ikdienā ar praksi un intensīvo mācīšanos neko nopietnu nesalaidu grīstē. par mata tiesu izspruku no nelaimes, jo aizmirsu kad bērnam instrumenta eksāmens, nesapratu sms no skolotāja un tā arī viņš neaizgāja ne uz vienu mēģinājumu ar koncertmeistari (nopūta, žests), bet izpeldējām, eksāmenu nenokavēja un nolika. instrumenta spēlē gada atzīme 8, solfedžo 9, klavierēs 7. esmu ar Dievu uz pusēm paspējusi uz visiem koncertiem (pat uz to, uz ko no citas pilsētas pa taisno, jo Bija Ģēlas citā pilsētā). vīram gan jau dibens kantains no visām vecāku sapulcēm un dirnēšanas mašīnā pie mūzikas skolas gaidot, bet nu vismaz piereģistrējās bibliotēkā un tagad stiepj mājās visādas interesantas grāmatas. nu tur par diplomātisko dienestu Ķīnā, alpīnistu ekspedīcijām Pamirā u.t.t. šodien pēkšņi atklāju, ka vecākajam nākamajā nedēļā vēl būs klases ekskursija. vakar braucu uz Laimu lai palīdzētu no ekskursijas atvest ar sabiedrisko, bet paveicās un lielākajai daļai atbrauca pakaļ un no manām kašķējās tikai viena. neesot ēdusi launagu, negribot ne banānu ne kas nu tur vēl bija kārbiņā un trolejbusā arī par uzjautrinājumu dažiem bezbērnu čaļiem ne gribēja sēdēt, ne nesēdēt. visu ceļu 40+ minūtes.
pagājušajā nedēļā biju nost no trases, sākumā domāju vēdera vīruss, bet gan jau atkal vecā labā draudzene neirālā diareja. esmu atbrīvojusi māju no neliela daudzuma derīgu štruntu, bet nezinu kad saņemšos aizbraukt ar maisiem uz sieviešu patversmi un HM pārstrādes kastēm. vēl vajadzētu diplomdarbam gan ko vairāk par kuslu lasīšanu un padarboties praktiski, bet nu redzēs kā nākamajā nedēļā sanāks. visu laiku vajā sajīuta, ka esmu aizmirsusi ko Ļoti Svarīgu. šitā mentālā grāmatvedība samenedžēt vizītes, laika, naudas plūsmu un salāgot ar datumiem un obligāto ikdienu ir drusku Kaut Kas.
aizvedu bērnus uz skolas, izgāju riņķīti, nosūtīju paciņu, paņēmu paciņu, atdevu aptiekai vecās zāles, pierakstījos pie zobu higiēnista (beidzot!) un ģ.ā. un jau esmu piekususi :D
apzināti tas nebija, bet izskatās, ka esmu sākusi audzināt hokeja fanus
Piecas stundas strādāju par māti (jo ikdienā tas vairāk ir dzīvesveids ar dažām skarbām strādāšanas epizodēm) un drusku gribu atiet
Muzeju nakts bija forša, Vācieša muzejā nebija tas, uz ko gājām, situācija kļuva pērlīga, Lipkes muzejā es jau sāku nevarēt (gribas aiziet kkad mierīgi apskatīt), tad uz Pulka ielu, kur aizgājām uz ugunsdzēsēju depo (es laidu jo šļūtenes) jo to ieraudzījām pirmo un tad steidzāmies uz Muitas muzeju uz suņiem. suņi bija riktīgi forši, pats muzejs arī pārsteidzoši interesants, bet vakara zvaigznes, protams, susīši kuri bija gudrinieki un malacīši un Džeza pie manis atnāca pati (kā man patīk, ka tā notiek!) un tad vēl uz tramvaju depo atpakaļceļā un tagad jaunatne skatīšoties Eirovīziju
8:18 pamodos no ļoti interesanta sapņa (braucienā ar kemperi Somijā bija plūdi un gar mūsu kempingu pa upi peldēja lietavu izskalotu koku stumbri un tad uz viena tāda bebru nograuzta milzeņa sēdēja divi zvēri bebri! es saucu, bet tie bija divi pūkaini kaķīši - balts un melnbalts, kas metās peldēt un tad visi tādi dubļaini līda pie manis un tad mēs braucām meklēt kam pazuduši tādi mīļumi)
9:20 pamodos no kliedzieniem. Viņa man iekoda! Aaaa! Viņa pirmā sāka! Drāma bija par... Vjetnamiešu zvaigznīti. viena aizskrūvējusi, otra nedabūja vaļā un tad viņai vēl iekoda jo esot pateikusi, ka māsa vainīga..
Mājās ož pēc vecām tantēm, bet vismaz iesnas ķipa ārstējot
bijām uz kino. tagad man gribas uz Parīzi un pucēties, rotāties, greznus interjerus un dziedāt un uz izsmalcinātām viesnīcām un pūdeļus (šo pat svētdien dabūšu!) un uz operu un uz Parīzi un smēķēt un dārgus dzērienus no mazām glāzītēm
https://www.imdb.com/title/tt22893404/
