vakar noskatījos gumijniekus. un somu (to gan man vajag, bet tāda bija tikai viena. šņuk) un kleitu (tādas kleitas tagad uz atlaidēm! šņuk) un uz vienu topu es skatos jau kādu mēnesi vismaz. un veikalā skaistas krāsainas bikses. un tad vēl kolosāls spogulis par desmit latiem. un ziemas zābaki nākošai sezonai. un tad vēl īre par kojām, jāprintē ilgi atliktie materiāli. pie friziera vajadzētu aiziet (varu jau, protams arī pati, bet gribas pie speciālista. galu galā reizi divos gados jau var. bet to var atlikt līdz karstajam laikam un nogriezt krietni īsākus)
un es no tā visa varu tikai izprintēt vajadzīgo, jo šomēnes nospļāvos un nopirku gan pannu, gan matu kāsu un pagājšmēnes īresnaudu un visu, kas sadāvināts dzimšansdienā iztērēju par eksāmenu. tā kā viss tik nesaulaini, plānoju samaksāt par elektrību, izprintēt printējamo un trešdien aizbraukt uz kino. ja nav kazai piena, tad nav.
nevar jau arī to vien darīt kā gruzīties, vajag taču kādu prieku dzīvē

kad man bija liela alga un iekrājumi, es paniski baidījos naudu tērēt. kaut kur iekšā bija neapzinātas bailes, ka notiks kaut kas slikts un man visu to naudu vajadzēs. tā nu es sev gandrīz neko nenopirku, tik vien kā kompleksoju, žņaudzījos un kādu laiku pavilku. tagad gan es zinātu, ko ar tādu algu un naudu vispār darīt