pa ceturtā stāva logu var redzēt kā pie šķūnīšiem spēlējas mazi kaķabērni. trīs balti, viens skaisti pelēks. diezgan pūkaini, cik nu no tāda attāluma var spriest. daudz spēlējas. iespējams, ja tiktu nomazgāti un sakopti, būtu karaliski skaisti. skatos uz savu mazo pusmiskastnieku un nespēju noticēt, ka var negribēt sev tādu prieku. gribas jau mazliet palāpīt pasauli un šiem sameklēt mājas. nost mušīti gan jau netiks - tak jau kāds labs cilvēks ielej pieniņu, bet negribas ar lai šie papildina pilsētas savvaļas kaķu rindas. viņi taču varētu kādu ļoti ļoti mīlēt