sen nekas no dzejas nav bijis iepostēts. galu galā - pavasarim taču piedien.

***
Es neesmu pareģe vieda
Un nemēdzu burties pa naktīm.
Man vienkārši nepatīk dziedāt
Cietuma atslēgu taktī.
/anna ahmatova/

un vēl es varētu sapostēt daudz ko no Vērdiņa

vispār, jo vairāk es tā the darba sakarā rokos caur jaunāku un vecāku latviešu literatūru, jo vairāk manī silst lepnums. jo daži no tiem darbiem ir tik skaisti, ka es lasu, smilkstu un esmu tik dusmīga un greizsirdīga, ka varētu pārsprāgt. tādēļ vien, ka tas skaistais un ģeniālais ir ienācis prātā kādam citam, kamēr man pašai nekādi neizdodas atbrīvoties no visiem sārņiem, un viss ko izdodas pierakstīt ir mērens un viduvējs.