jums ir bijis tā, ka kādi cibiņi jūk? man, piemēram, dikti jāpiedomā, lai atšķirtu pzrk un prtg, agrāk man juka arī svalka un esinja, tagad uzreiz nevaru iedomāties, kas vēl, bet tas nebūt nav viss.
un tagad es klīstu pa cibu, lasu interesantus ierakstus, man šķiet, ka runasveids ir tik pazīstams, tēmas nedaudz dzirdētas, tajā visā ir tik netverama pievilcība, ka es vienlaicīgi intensīvi vēlos un nevēlos uzzināt, vai tas ir kāda pazīstama (piedraugota?) cibiņa alternatīvais blogs.
galu galā anonimitāte šai vietnē ir stipri nosacīts lielums. es lasu nepiedraugotu pazīstamu cilvēku blogus. kāds cits, iespējams, lasa manu blogu, zinot, kāda man seja un dažreiz pat spējot iztēloties attiecīgas intonācijas un švaipīšanos. ar to jārēķinas, ja padara sevi par publisku personu, rakstot emuāru.
un tomēr tajā, ka šai vietnē var uzdurties teksta, sajūtu un notikumu tīrradņiem, kad tu blogu lasi kā seriālu vienlaikus gribot zināt arī to, kas aiz atslēgas, un bijis pašā sākumā, gan baidoties, ka katrs nākošais ieraksts varētu būt pirmais (vai pēdējais) ir kaut kāda nenormāli saistoša burvība