ziniet ir tādi mirkļi, kad tu ieskaties cilvēkam acīs un laiks kļūst kā ķīselis - tik lēns un staipīgs un tu aizmirsti visu, ko domāji un gribēji teikt un to, ka elpo
es jau esmu aizmirsusi to sajūtu. un to, kā ir tad kad divi stāv uz ielas stūra un skūpstās, visapkārt steiga un darba duna un mašīnas, bet viņi loves burbulī es vnk neesmu piedzīvojusi

bet nekas, mēģinu nepārdzīvot, tagad jau paliek tik auksts, ka bučojoties vienalga var herpes dabūt