vakar lauzu nepīpēšanas apņemšanos un vairākas reizes elpoju svaigu gaisu caur mazām, brūnām nikotīna trubiņām*, tad palutināju sevi un aizvedu uz ģ.ielas franču maiznīcu, kas gan ir pārcēlusies un vēl nav iedzīvojusies iepriekšējā omulībā un šarmā. pirmo reizi ēdu īstu creme brule, lasīju žurnālu un skatījos uz ielu. bet šodien viss ir gandrīz labi. dzē.dē ballīte nebija tik briesmīga kā citus gadus, ja neskaita to, ka lielākā daļa viesu manu vēlmi braukt uz dienvidiem nekonedarīt jeb brīvprātīgot galīgi izkritizēja
galu galā, ja sev atļauj justies bēdīgi, var atklāties, ka tu sēedi bedrē, bet, ja neaizmirst sevi palutināt ar sīkumiem, kas prasa maz līdzekļu, bet nodrošina labsajūtu, var izrādīties, ka dzīves kvalitāte nemaz tik slikta nav
* tā kādreiz teica viens puskolēģis